Premjers: sarunās ar ZZS dažos jautājumos ir “atšķirīgs viedoklis”
Apvienības "Vienotība" un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sarunās kaut kas var arī mainīties, LNT raidījumā “900 sekundes” trešdien sacījis Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL). Savukārt skaidrību par nākamā gada budžetu premjers sola pēc 10.novembra, kad būs zināmi trešā ceturkšņa makroekonomiskie radītāji.
Abu politisko spēku tikšanās mērķis ir turpināt sarunas par koalīcijas un valdības veidošanu, valdības deklarāciju, ministru amatu sadalījumu un konkrētām personālijām ministru amatos. "Kā jebkurās sarunās, arī šajās kaut kas var mainīties," sacīja premjers.
Pēc Dombrovska teiktā, valdības deklarācijas darba grupās ir parādījušies atsevišķi jautājumi, par kuriem partijām ir atšķirīgs viedoklis, taču visi šie jautājumi ir izdiskutējami. Viņš neatklāja, kādos jautājumos partiju viedokļi atšķiras. "Domāju, ka mēs vienosimies," piebilda premjers.
Dombrovskis nekomentēja arī publiski izskanējušos izteikumus par dažādiem ministru amatu kandidātiem un atturējās no komentāriem par plānoto Ministru prezidenta biedra amatu, kamēr neesot konkrētas gala vienošanās.
Uz jautājumu par iespējamo vadītāju maiņu valsts uzņēmumos atkarībā no partijiskās piederības, premjers sacīja, ka šajos amatos jābūt profesionāļiem, "nav vēlama prakse politizēt šos amatus, tas nav pareizais scenārijs".
Jau ziņots, ka trešdien premjera Valda Dombrovska (JL) vadībā tiksies apvienība "Vienotība" un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), lai turpinātu sarunas par koalīcijas veidošanu, kā arī amatu sadali topošajā valdībā un jaunajā Saeimā.
Tikmēr saistībā ar 2011.gada budžeta izstrādi premjers pieļāva, ka jaunā valdība pie tā sāks strādāt jau pirms 10.novembra. "Tas būs viens no pašiem pirmajiem jaunās valdības darbiem – nekavējoties jāķeras klāt pie budžeta izstrādes," trešdien intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" teicis Dombrovskis.
Finanšu ministrija (FM) turpina strādāt pie priekšlikumiem nākamā gada budžeta konsolidācijai. "Protams, Finanšu ministrija izskata dažādu risinājumus gan nodokļu jomā, gan izdevumu jomā. Šie dažādie risinājumi tiek gatavoti," teica premjers.
Viņš atturējās komentēt izskanējušos priekšlikumus par pievienotās vērtības nodokļa pamatlikmes palielināšanu līdz 22 vai 23%. "Šie lēmumi būs jāpieņem tad, kad būs redzama pilna budžeta veidošanas aina," teica Dombrovskis.
Jau vēstīts, ka saskaņā ar Finanšu ministrijas pašreizējām aplēsēm 2011.gada valsts budžeta konsolidācija prognozējama 350 – 395 miljonu latu apmērā. Vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem paredz, ka Latvijai nākamgad budžetā jānodrošina deficīts ne lielāks par 6% no Iekšzemes kopprodukta.
Komentāri (39)
mary75 27.10.2010. 09.43
Geibētos redzēt, pēc kādiem principiem tad to budžetu stādīs.
Principā, lai sastādītu normālu budžetu, sākumā būtu jāveic tās strukturalās reformas, valstij jāpatur savā ziņā tikai visnepieciešamākās funkcijas, un tām arī jādod nauda., ja ne šogad, tad kaut nākošgad.
Tas ļautu ietaupīt milzu līdzekļus, ko apēd ES visrijīgākais valsts aparāts un birokrātija ( % no IKP).
Sytrukturālo reformu veikšana vai neveikšana, kā arī amatpersonu atbildības pastiprināšana par līdzekļu izlietojumu arī būs tas, kas norādīs, vai kaut kas te mainīsies, vai nemainīsies, un cik spējīga ir Dombrovska valdība.
Pie kam tas ļautu arī iztīrīt valsts iestādes no PLL kadriem un iespējams, samazināt korupciju.
22
andrisskrastins > mary75 27.10.2010. 10.08
Tam es piekrītu – papīru birokrātija, kas neļauj cilvēkiem veikt saimniecisko darbību vai vienkārši dzīvot, ir ļoti liela. Taču pārmaiņas jau notiek – par spīti daudzu gadu atbīdei e-pakalpojumi no valsts iestādēm sāk kļūt normāla parādība, ir pieņemti likumi, un uzsākts darbs, lai cilvēkiem nevajadzētu no ierēdņa uz ierēdni nest papīru, ko tas varēs iegūt 3 minūtēs ielūkojoties datubāzē.
Galvenais – ir jāizgaismo gan labie gadījumi (rādot piemēru un dotot tās konkrētajiem ieviesējiem valsts iestādēs kaut kādu gandarījumu), gan arī absurdas situācijas (un tas jādara ļoti konkrēti, sūdzoties arī dotajai iestādei).
0
garausiitis > mary75 27.10.2010. 13.06
Ivars – uh kā gribas cerēt
0
Valdemārs Valdemārs > mary75 27.10.2010. 13.03
@klusais
Redzu gaismu tuneļa galā, un droši zinu, ka tas nav vilciens:)
0
buchamona > mary75 27.10.2010. 12.14
Dzeris -Strukturaalaas reformas bija jeega saakt tikai peec shiim veeleshanaam, vai tad Tu neatceries, ka liidz tam tas bija PLL ~ jaajamzirdzinjsh~?
0
garausiitis > mary75 27.10.2010. 12.12
Ivars – nu tu nodevi, neko nevar saprast….
0
andrisskrastins > mary75 27.10.2010. 10.30
Dzeri, te ir jāņem vērā daži apstākļi, kas nebūt neliecina par valsts iestāžu “uzpūstību” – pirmais, kā tu pateici, procentuāli no IKP. Taču jo lielāka valsts, jo efektīvāka valsts pārvalde ir. Jo mazāka, jo procents līdz ar to attiecībā pret IKP pieaug un efektivitāti vairs arī nevaram pretendēt. Ja mums vajag cilvēku, kas piemēram analizē nodokļu ieņēmumus, tad viņu vajag, neskatoties, cik liela valsts pārvalde ir.
0
piziks > mary75 30.10.2010. 23.44
Naivais Dzeri, — Tu tiešām iedomājies/pats tici, ka, pat ja Dombrovskis pats gribētu, kāds Dombrovskim ļautu strukturālās reformas organizēt?! Mazais Jaunups taču RD paslēpies un kur vēl visi klasesbiedri, kam pat šoferdēlu tiesību nav, un bez koncertmeistara palikušie Smilšuielas twix-i Jacino & Jarockis… Mosties, nekāda Dombrovska nav, — 3 nedēļas to parādīja, ir Vienotības silenieku karjeras izmisuma šovs ar Dombrovska svētbildes nešanu! :)
Toties darbaspēka eksports turpināsies, — žēl profesora Brīvera…
0
Valdemārs Valdemārs > mary75 27.10.2010. 14.45
Saprotu, ka uz ofisu balstīta “IS” neizklausās nopietni:), un drīzāk kalpo par prototipu, lai algoritmus ieliktu servera pusē, kur sistēmas uzturēšana kļūtu par it departamenta problēmu. Bet to dažkārt nedara, jo pieredzējušiem lietotājiem vieglāk modificēt, ja kods stāv klienta nevis servera pusē, kuram pieeja ir ierobežota. Šāds kods daudzu gadu laikā var uzaugt līdz ofisa licencēšanas izmaksas ir niecīgas salīdzinot ar to, kas ieguldīts rakstīšanā. Uzlabot komplicētu lietu, “kura strādā”, ir programmētāju bizness, bet no pasūtītāja viedokļa izmaksu ziņā ne vienmēr optimālākais risinājums.
0
Juris Millers > mary75 27.10.2010. 13.19
Es varu saderēt, ka ja patiešām izpētīs tās ‘IT sistēmas’ kas uz MS Office bāzes ‘uzbūvētas’, tad ātri vien atklāsies, ka liela daļa no viņam duble jau esošu informāciju, bet citas var tikt viegli aizvietotas ar off-the-shelf standarta risinājumiem. Minhenē piemēram bija 27 000 dažādu formiņu, templāšu un MS Access ‘datubāžu’, bet kad paraka dziļāk, tad atklājās, ka pilnīgi mierīgi var iztikt ar 100 tādām lietām, ja viņas pareizi uztaisa. Šāds audits un šo 100 template pārtaisīšana OpenOffice vidē atmaksājās jau pirmaja gadā, jo vairs nevajadzēja cilvekiem uzturēt un atjaunot to 27 000 dažādu formiņu.
0
andrisskrastins > mary75 27.10.2010. 10.05
Dzeri, a kā tu zini ka tās ir bezjēcīgas? Pēdējais papīrs – ļoti konkrēti 71 miljons. Tikai visas ministrijas kā viens apgalvo, ka VK neko nesaprot, ka viņas bez šīm funkcijām nevar veikt savu darbu!
Varbūt problēma ir tāda ka mēs vienkārši negribam neko saīsināt? Mēs apzināmies ka vajag, bet kā mazi bērni atliekam mājas darba veikšanu vēl, un vēl, un vēl, un vēl… Un kāpēc? Tāpēc ka esam pieraduši dzīvot labumos. Mēs sakam ka dzīve te sūdīga, bet īstenībā mēs *nezinām* cik tā varētu būt sūdīga.
Kā IT speciālists es varu teikt – IT jomā var ļoti daudz ietaupīt nākošajos gados. Taču tas prasīs valsts iestādēm atteikties no Microsoft un Oracle mīlēšanas. Es zinu ka arvien vairāk ir gatavas to darīt, bet liela daļa vēl mīņājas. Skat, UR izdomāja lielisku “atmazsku”, lai tomēr pirktu Microsoft Office nevis lietotu OpenOffice.org.
0
Valdemārs Valdemārs > mary75 27.10.2010. 12.23
@klusais
Cilvēks stādījās priekšā kā IT speciālists. Pēdējo mēnešu blakus nodarbošanās man lika sarosīties, izlasot frāzi “var ļoti daudz ietaupīt nākošajos gados”. Nu, kā lai noturas nepavaicājot “cik?”:)
0
garausiitis > mary75 27.10.2010. 12.40
Cik saprotu lielais darbs padarīts! Apsveicu.
Bet par ietaupīt – kretinē visi šie mazie notikumi,kas ik pa laikam lec arā – tas pats Fromanes stāsts, datoru īre, interesanti kas notiek ar brīvajām vlstij piederošām telpām u.t.t.
0
Valdemārs Valdemārs > mary75 27.10.2010. 12.00
@pecisk
MSO jau izmanto ne tikai dokumentu rakstīšanai un tabulu aprēķiniem, bet arī kā informācijas apstrādes programmu platformu. Neesmu pētījis un nevaru spriest, kāda ir VBA un SB savietojamība un, piemēram, Excel un Calc objektu modeļu savietojamība, bet VB6 kods nav 100% savietojams pat ar VB.NET. Ja nav noslēpums, kādas sanāca esošo sistēmu migrēšanas izmaksu aplēses attiecībā pret licenču izmaksām, un cik ilgs pārejas periods būtu vajadzīgs?
0
mary75 > mary75 27.10.2010. 11.04
Jā, tikai kurš to Igaunijas specu rekomendācijas te pildīs?
Tā jau varētu, cik atceros, igauņiem arī birokrātijai tērē turpat divreiz mazāk no tā IKP, bet valsts tiem vēl mazāka.
IKP, gan, lielāks, bet nevar nemaz salīdzināt viņu birokrātiju un mūsējo.
Un lama jau arī pareizi pateica – mums tās reformas nenotiek valsts labā, bet šauram lokam.
0
ilmisimo > mary75 27.10.2010. 12.43
mums tās reformas nenotiek valsts labā, bet šauram lokam
———————————————————–
Tas nu ir viens(viens nuo) acīmredzamais neredzamais.
Sistēmiska reforma” nav iespējama-juo,kas tad jupis ar ārā!,paliks pāri nuo sistēmas?!!!
0
andrisskrastins > mary75 27.10.2010. 10.30
Otra problēma ir tīri cilvēciska un tā ir risināma tikai ilgtermiņā – proti, ļoti lielais cilvēku īpatsvars, kas strādā valstij. Ja mēs papētīsim speciālistu tirgu, tad tur varētu būt vēl lielāki procenti par vidējo ~30%. Latvijā ilgus gadus bija uzskats – ja tu strādā valsts iestādē, neizlec, neierosini inovatīvas idejas, tad mūža alga praktiski nodrošināta. (Grieķijā pat ir likums, kuru tikko atcēla, ka ir garantēts mūža darbs valsts maizē). Cilvēku psiholoģija ir pilnībā saprotama – laikā, ka visapkārt valda nestabilitāte, reti kurais muļķis gribēs sevi īsināt. Un beigās – neīsina neviens.
Par auditiem – vienīgais ko redzu ir paaicināt Igaunijas specus, iedot viņiem piekļuvi itin visam un lai viņi analizē un lemj. Vietējie te neko neizdarīs.
0
mary75 > mary75 27.10.2010. 10.00
Kā tad, tāpēc mums tās “reformas” jau “veic” vismaz gadus divus, Valsts kanceleja izstrādā vienu plānu pēc otra, pie kam absolūti bezhjēdzīgus, kāds saņem par to smuku naudu, un viss beidzas ar apkopēju un mazo ierēdņu atlaišanu.
Un šogad to neviens arī negaida, redzēsim kas būs nākošgad.
0
ilmisimo > mary75 27.10.2010. 10.28
Varbūt problēma ir tāda ka mēs vienkārši negribam neko saīsināt?
—————————————————
problēmā ir visu 20 gadu saīsināšanu un reformu pieredze-likvidē vajadzīguo, saglabā absurdu bet šauram pulciņam lietderīgu, atbrīvuojas no darbiniekiem,kam “‘vilka kauls” mugurā, lai vietā tiktu fļeksiblie…u.t.t.
Kā tu cilvēks iedomājies reformēt šuo PSRS laika nomeklatūras un ES birokrātijas gibrīdu?Kas būs tas spēks,kas pārvarēs aparatčiku pretestību un demontēs klanu sistēmu?
daži laikam ieduomājas,ka tuo var izveikt ar Sc koalīcjā.ņi
kuku.Nomainīsies vien personāži un latviešu valuoda zaudēs pozīcijas valsts pārvaldē.
0
mary75 > mary75 27.10.2010. 10.16
pecisk – Viss tas ir skaisti, bet, kamēr Latvija savas birokrātijas uzturēšanai tērē divreiz lielāku % no IKP, nekā ES vidēji, kaut kas kārtībā te nav.
Tie ir liekie 200 – 300 limoni katru gadu.
Un par ko es runāju – par to pašu, neviens negrib neko saīsināt, un nevienam nav politiskas gribas to darīt, varbūt, griba kādam ir, bet, nav iespējas.
Un rezultātā tur, kur var un vajag taupīt – dzīvojam ļoti izšķērdīgi, toties taupam tur, kur taupīt vairs nav ko.
0
mary75 > mary75 27.10.2010. 10.04
pecisk – galīgi ne par to iet runa, iet runa par valsts aparātu, cik mums nav liekas birokrātijas un liekas iestādes, cik dažādi lieki papīri nav jāpilda jebkuram uzņēmumam un pašvaldības iestādei, un viss tas nejēgā vairojas un aug, nevis mazinās.
Latvijas birokrātija, kā jebkura cita, rada arvien jaunu birokrātiju, neko citu.
0
andrisskrastins > mary75 27.10.2010. 09.58
Dzeri, problēma ir tāda, ka mēs esam pieraduši pie tām funkcijām. Gribu redzēt, kā tu aizstāvēsi piemēram sporta skolu budžetu graizīšanu. Vai sabiedriskā transporta dotācijas. Vai muzeju un kultūras centru… Un tā tālāk.
Kuras tad ir tās neaktuālākās funkcijas? Tell me :)
0
buchamona > mary75 27.10.2010. 09.54
~Strukturaalaas reformas~ tas nav vienas dienas jautaajums, kuru var atrisinaat vispirms un tad, no ietaupiitajiem liidzekljiem uzcept ~ briinumbudzetu~ :)
0
Juris Millers 27.10.2010. 13.25
Premjeram var būt idejas, bet idejas nav budžets. Lozungi nav cipari.
FM ir darbs – apkopot 3. ceturkšņa statistikas datus, izanalizēt tos, paredzēt 4. ceturkšņa datus, paplašināt to prognozi uz visu nākošo gadu, izdomāt kādus 20-30 dažādus veidus kā ietaupīt naudu vai iegūtu papildus ienākumus, katram no viņiem aprēķināt precīzu prognozejamu ieguvunu, katram aprakstīt potencialos riskus un ietekmi uz ekonomiku (uz mājsaimniecībām dažādos ienākumu līmeņos, uz pašvaldību budžetiem, uz mazajiem uzņēmējiem, uz lielajiem uzņēmejiem, uz eksporta bilanci, uz citiem nodokļi ieņēmumiem), katram aprakstīt paredzamā ienākuma ticamības faktoru.
Tikai tad kad visi potenciālie priekšlikumi ir tā izanalizēti (arī nepopulārie) viņus var ņemt uz galda ministru kabinetā un vākt kopā pietrūkstošo naudu summējot tos prikšlikumus kuriem ir vismazākā negatīvā ietekme.
0
mary75 27.10.2010. 22.01
Bet vispār, ja paskatās no citas puses – V pati sadarbojas ar Lembergu, nu it kā kāds nezinātu, kas ir ZZS, tad ko var pārmest Beindrātei?
Sanāk nedaudz paradoksāli.
0