Pirms 12 gadiem KNAB priekšnieka atlases process beidzās ar katastrofu
Pēdējās nedēļās izšūpoti nu jau trīs konkursa rezultātā izvēlēti kandidāti uz nozīmīgiem amatiem. Pagājušonedēļ, 17. aprīlī, Rīgas domē nebija iespējams savākt vairākumu, lai pilsētas izpilddirektora vietnieces amatā apstiprinātu Elitu Baklāni-Ansbergu, kura konkursā bija ieguvusi lielāko punktu skaitu. Savukārt pirmdien ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) paziņoja, ka izbeigs bez rezultāta Valsts kancelejas organizēto konkursu uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora amatu, lai gan viņam tika piedāvāti veseli divi iespējamie kandidāti — Baiba Bļodniece un Fredis Bikovs.
Daudziem pirmā reakcija uz šīm ziņām noteikt bija — redz’, cik nesmuki! Vai tad konkurss nav objektīvs process, kurā savstarpējās sacensības rezultātā tiek izvēlēts labākais iespējamais pretendents? Kā var noraidīt tā rezultātus?
Tomēr dzīvē lietas nav tik vienkāršas. Ir pat reizes, kad šķietami labi organizēta konkursa rezultāts ir katastrofa.
Pirms kādiem divpadsmit gadiem konkursā par labāko kandidātu uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatu tika izvēlēts Jaroslavs Streļčenoks, kurš piecos šajā darbā pavadītajos gados izdarīja vairāk, lai grautu KNAB, nekā pat viņa priekšgājējs Normunds Vilnītis, kuru 2011. gada jūnijā pēc tikai diviem gadiem priekšnieka krēslā Saeima atstādināja no amata.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.