Paziema? Vai varbūt ziemasaris? Var pasmieties, kā dēvēt īpatnējo gadalaiku, kad nedēļas laikā var staigāt kreklā vien, bet pēc tam atkal izvilkt ragaviņas. Taču patiesībā smiekli nenāk. Martā bija tikai dažas dienas, kad temperatūra atbilda klimatiskajai normai, un par aprīli gan jau teiks to pašu.
Nesen izveidotā meteocentra prognoze rāda, ka līdz gadsimta beigām klimata pārmaiņas uzkarsēs Latvijas vidējo gaisa temperatūru par gandrīz četriem grādiem. Aiz šīs skarbās prognozes slēpjas lietas, ko negribas uz savas ādas piedzīvot. Kā briesmīgo krusu pērn, kad no gaisa krita leduskluči kā āboli.
Mēģinot dzesēt klimata kurtuvi, mēs ar citām Eiropas valstīm esam nosprauduši ļoti ambiciozus «zaļos» mērķus. Taču darbi ir stipri iekavēti, un laika atlicis tik maz, ka atbildīgie ierēdņi par vairākiem plāniem atzīst — tas nav reāli. Miljonos mērāmie sodi, ko nāksies maksāt par neizdarību, būs sāpīgi. Taču vēl sāpīgāki būs draudi dzīvībai un veselībai, ko klimata izmaiņas nes līdzi.
Tāpēc mani pārsteidza nesenas Eiropas līmeņa aptaujas rezultāti — izrādās, latvieši ir pašā pēdējā vietā, kad runa ir par personisko attieksmi pret vides problēmām. Pēdējā gada laikā ES vidēji 67% iedzīvotāju ir kaut ko mainījuši savā dzīvesstilā, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz vidi, bet Latvijā krietni mazāk — 45%. Diezin vai tāpēc, ka visu jau bijām paveikuši aizpērn.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.