Komponista Jāņa Lūsēna un dzejnieces Māras Zālītes rokoperas Sfinksa atjaunotais iestudējums šobrīd piedzīvo triumfu ar 30 izpārdotām izrādēm visā Latvijā. Tikmēr Lūsēns smeļas klusuma spēku Ozolu skolā tālu no Rīgas
Savu 65. dzimšanas dienu 7. aprīlī komponists, mūziķis un aranžētājs Jānis Lūsēns sagaidīja Tumes kultūras namā, atskaņojot koncertu Skaņu lauki. Tas bija vienīgais brīvais datums viņa kalendārā. Kad piekrita uzstāties, pats bija piemirsis, ka tā ir viņa dzimšanas diena. Tik un tā neesot plānojis to svinēt ar klātiem galdiem un augstiem viesiem, jo šobrīd ir saspringts laiks — kopš februāra rokoperas Sfinksa atjaunotais iestudējums Rēzijas Kalniņas režijā tiek spēlēts visā Latvijā, un katrā izrādē muzicē arī pats Lūsēns. Reizēm vienā nedēļas nogalē jānospēlē piecas izrādes. Atšķirībā no solistiem instrumentālisti izrādes laikā ne mirkli nenoiet no skatuves. Šāda slodze prasa rūdījumu.
Un tāds Lūsēnam ir — radis izturēt koncertu slodzi pat mēnesi no vietas bez brīvdienām. Viņš ir leģendārās grupas Zodiaks dibinātājs un vadītājs, mūziklu, vairāku rokoperu un divu operu autors. Komponējis solodziesmas, kora dziesmas, kantātes un simfonijas. Lūsēna koncertprogramma Mazu brīdi pirms savulaik kļuva par kultūras fenomenu — kopā ar solistiem Kristīni Zadovsku un Ingu Pētersonu daudzu gadu garumā pabūts gandrīz visos Latvijas kultūras namos, baznīcās un koncertzālēs. Arī viņa jaunākā programma Skaņu lauki apceļo vistālāko reģionu kultūras centrus, nesot cilvēkiem īpašu muzikālu pieredzi.
Taču, ja vēlaties Lūsēnu sastapt un iepazīt pavisam personīgi, jādodas uz Ozolu skolu Valkas novada Zvārtavas pagastā, kur viņš pirms pieciem gadiem kopā ar dzīvesbiedri, flautisti Eviju Mundeciemu atradis gan īstās mājas, gan radošu vidi.
Tad nu mēs arī dodamies. Un trāpām visnejaukākajā aprīļa dienā, kad pēc burvīgi siltajām Lieldienām niķīgais pavasaris piedāvā aukstumu, lietu un slapju sniegu. Rīga paliek tālu aiz muguras, pēdējos 15 kilometrus līkumojam pa grants ceļiem cauri Ziemeļvidzemes pakalniem, purviem, mežiem un klaigājošu dzērvju bariem. Lūsēns mūs ar fotogrāfi sagaida varen pikts, jo slikto laikapstākļu dēļ esam vilkušās kā gliemeži un stundu kavējamies. Bet šajā neparastajā miera ostā laipnība ātri ņem virsroku.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.