Jaunībā, padomju varas pēdējos gados, Uldis Vangalis sāka audzēt cukurbietes, lai varētu nopirkt televizoru, kura iegādi arvien atlika, ieguldot nopelnīto uzņēmuma izaugsmē, kas nav apstājusies līdz pat šai dienai
Zemnieku saimniecībā Sniedzes Jelgavas novada Sesavas pagastā ierodamies, kad tur viss piesnidzis un ārā valda mīnus desmit grādu sals. Īpašnieks Uldis Vangalis mūs sagaida, ar traktoru šķūrēdams sniegu visai plašajā ēku kompleksā, ko veido angārs, kurā glabājas uzņēmuma tehnika, darbnīcas, kurā to remontēt, nesen uzbūvētā kalte un sarga būdiņa, kurā ik vakaru nākot cilvēks uzmanīt, lai nenozog traktorus vai to detaļas, kas te, Lietuvas pierobežā, mēdzot būt problēma. Citādi te viss šobrīd ziemīgi kluss. Rudenī apsētie lauki gaida pavasari.
«Šādi laikapstākļi, kuros sals mijas ar atkusni, nav paši labākie, jo pastāv risks, ka sējumi aiziet bojā,» Uldis atzīst, ievedis mūs savā birojā, lai pacienātu ar kafiju un maizītēm, taču tad parausta plecus. «Ja ziemas kvieši nosalst, tad neatliek nekas cits kā sēt vasaras. Speciāli tam kā apdrošināšanu turam sēklu. Gados, kad tā notiek, nevaram cerēt uz lielu peļņu. Tie ir tādi izdzīvošanas gadi, taču katrā biznesā ir savi riski, ar kuriem jārēķinās. Neviens jau mūs ar varu nespiež kaut ko darīt laukos.»
Sācis veidot savu saimniecību vēl pirms neatkarības atjaunošanas, Uldis ir pieredzējis gan ražas, gan neražas gadus un, par spīti tiem, nemitīgi to attīstījis un audzējis rocību. Par to liecina gan uzņēmuma iespaidīgie finanšu rādītāji, gan diploms par 2022. gadā iegūtu Jelgavas novada Gada lauksaimnieka titulu.
Un arī greznais kabinets, kuru viņš vēlāk izrāda, stāvgrūdām piekrauts ar paša nomedītu Sibīrijas lāču un Āfrikas zebru un antilopju izbāzeņiem. Taču sāka viņš no pilnīgas nulles 20 gadu vecumā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.