No šā gada sākuma likums liek visām pašvaldībām nodrošināt bioloģisko atkritumu šķirošanu. Kāpēc tas nenotiek, skaidro uzņēmuma Eco Baltia vide valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts
Atkritumu apsaimniekotāja Eco Baltia vide birojā Dienvidu tilta pakājē ierodos ar mandarīniem maisiņā. Ir piektdienas pēcpusdiena, kad pusdienošanai jau par vēlu, tāpēc uzaicinu Jāni Aizbaltu uz veselīgu launagu. Augļi piesmaržo nelielo telpu ar stikla sienām un ļauj ķerties pie ļoti būtiska jautājuma, par kuru šodien vēlos parunāt ar uzņēmuma vadītāju, — kur liksim mandarīnu mizas?
No jaunā gada pašvaldībām visā Latvijā jānodrošina iespēja iedzīvotājiem šķirot bioloģiskos atkritumus. Rīgā un tai blakus esošajās pašvaldībās šī prasība stājās spēkā jau 2021. gadā, tomēr dati rāda, ka iedzīvotāju paradumi mainījušies gausi. Lai gan brūno atkritumu konteineru skaits galvaspilsētā četru gadu laikā septiņkāršojies, uz vairāk nekā pusmiljonu iedzīvotāju pērn sanāca tikai nedaudz vairāk nekā divi tūkstoši šādu miskastu. Līdz novembra beigām tajās savākti aptuveni 6800 tonnu bioloģiski noārdāmo atkritumu, kamēr nešķiroto sadzīves atkritumu konteineros — 165 000 tonnu, tātad 24 reizes vairāk. Tikmēr vides ministrijas dati rāda, ka aptuveni 40% no visiem sadzīves atkritumiem ir bioloģiski noārdāmie.
Neko labāk nesokas arī pārējā Latvijā. Lai gan nu jau visām pašvaldībām vajadzētu saviem iedzīvotājiem piedāvāt iespēju šķirot bioloģiskos atkritumus, vairākas atzinušas ministrijai, ka nespēj to nodrošināt. Kuras tās ir, ministrija pagaidām neatklāj. «Es aplēstu, ka trešdaļā Latvijas pašvaldību nav iespējas šķirot,» reālo situāciju skarbi ieskicē Jānis Aizbalts. Daudzas mazās pašvaldības nogaidot — grib redzēt, kā veiksies kaimiņiem. Citas baidās no atkritumu apsaimniekošanas maksas pieauguma. Atkritumu apsaimniekošanas likuma izmaiņās, kas stājušās spēkā šā gada sākuma, noteikts, ka dalīti vāktiem bioloģiskajiem atkritumiem jānosaka maksa 60% apmērā no nešķirotu sadzīves atkritumu cenas. Atkritumu apsaimniekotāji zemāko tarifu kompensē, palielinot samaksu par nešķirotu sadzīves atkritumu izvešanu, skaidro Aizbalts. Bet pašvaldības to nevēlas. Turklāt, «ja visi skatīsies, kā iet Rīgai un pierīgai, ātrāk nemaz neies», viņš bažīgi piebilst un pamet ar galvu uz mūsu notiesāto mandarīnu mizām. Tās nonāks nešķiroto sadzīves atkritumu konteinerā, jo šajā galvaspilsētas biroju ēkā, līdzīgi kā daudzās citās, bioloģisko atkritumu konteineru tuvumā nav.
Kamēr mans sarunas biedrs notiesā pāris mandarīna daiviņas, pastāstu par nesen piedzīvoto Austrijā. Slēpošanas namiņa īpašnieks mums, īrniekiem, minūtes 20 stāstīja par to, kā pareizi šķirot atkritumus. Ja atbrauks atkritumu savācēji un konstatēs, ka gruži sašķiroti nepareizi, tie neņems tos pretī, vēl vairāk — namiņa īpašniekam pašam tie būs jāpāršķiro pareizi. «Un viņš vēl sodu dabūs. Viņš nemeloja,» piebilst Aizbalts. Tādās valstīs kā Austrija, Nīderlande un Beļģija prasības atkritumu radītājiem patiešām esot stingras un sodi par kļūdām lieli.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.