Katrs trešais igaunis izmantojis iespēju atteikties no 2. pensiju līmeņa. Taču tagad viņu pensijas būs par 30% mazākas
Pirms diviem gadiem Igaunija īstenoja tā saukto 2. pensiju līmeņa reformu. Tā sākās ar karstām un polarizējošām politiskām debatēm, kurās iesaistījās pat Augstākā tiesa, lai lemtu, vai reforma nebūs pretrunā ar konstitūciju.
Lai gan reformas rezultātā tika ievestas vairākas mazas korekcijas, kas 2. pensiju līmeņa sistēmu padarīja elastīgāku, vispretrunīgākais bija likuma grozījums, kas noteica, ka šādi ieguldījumi turpmāk ir brīvprātīgi. Proti, iedzīvotājiem tika dota atļauja atteikties no iemaksām 2. pensiju līmenī un izņemt līdz šim uzkrāto naudu.
Šī reforma bija valdībā iekļuvušās konservatīvās partijas Isamaa priekšvēlēšanu kampaņas solījums, kurā tika uzsvērts, ka cilvēkiem ir jādod «brīvība un tiesības pašiem lemt par savu naudu». Pret reformu iebilda ekonomisti un ekonomikas zinātnieki, kuri lielākoties šādu pavērsienu uzskatīja par tuvredzīgu, paredzot, ka nākotnē daudziem cilvēkiem tās dēļ pensijas būs ievērojami mazākas un nevienlīdzīgākas.
Kas pa šo laiku ir noticis?
Ir pagājuši divi gadi. Sākumā no 2. pensiju līmeņa fonda izstājās 19% privātpersonu un viņiem kopumā tika atmaksāti 1,13 miljardi eiro. Tagad jau 30% cilvēku ir izņēmuši savus 2. pensiju līmeņa uzkrājumus. Lielākā daļa no šiem cilvēkiem ir tādi, kuriem nebija personīgo uzkrājumu un kuri bija apkrāvušies ar dažādiem patēriņa kredītiem, liecina Igaunijas Centrālās bankas nesen veiktais pētījumus.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.