Dzīves mainīšanas bizness

Ādažnieks Sandris Artemjevs savas darba dzīves sākumā jutās pazudis, pēc tam arī vīlies. Un nolēma to mainīt. Un palīdzēt citiem

Svaigi vidusskolu absolventi, kas studiju vietā izvēlas vasarā mācīties, lai jau rudenī sāktu strādāt. Cilvēki, kas vīlušies izvēlētajās augstskolu programmās vai citās mācībās. 55 gadus veca fizikas doktore un universitātes pasniedzēja, kuru attālināto studiju laikā nogurdinājušas studentu izslēgtās kameras. Ļaudis, kas savā profesionālajā jomā sasnieguši algas griestus. Sievietes bērna kopšanas atvaļinājumā vai pēc tā, kas sapratušas, ka grib mainīt nodarbošanos. Kāds puisis, kurš pēc vidusskolas sācis pagaidu darbiņu — ekskavatora vadīšanu —, bet pēc astoņiem gadiem attapies, ka tajā ir «aizsēdējies». Kas šiem cilvēkiem kopīgs?

Tie ieskicē dažus no gandrīz 400 stāstiem par cilvēkiem, kuru profesionālo dzīvi mainījuši Sandra Artemjeva radītie programmēšanas kursi Codelex. Intensīvos 4—6 mēnešu kursos uzņēmums jaunos programmētājus sagatavo tā, ka vairāk nekā 80% pēc absolvēšanas atrod darbu. Turklāt mācības noris bez maksas — maksā tikai tad, kad atrodi darbu! Ja tas neizdodas, programmēšanas prasmes esi ieguvis par velti. 

Izklausās nereāli, vai ne? Sandris nesola piena upes ar ķīseļa krastiem, gluži pretēji. Viņš skarbi un godīgi runā par paša pieredzi, stereotipiem par IT nozari un izglītības kvalitāti. «Nesen izlasīju interesantu domu: bieži vien, radot uzņēmumu vai produktu, risini savu problēmu. Es tā padomāju — ar Codelex es laboju savu problēmu, bet vairs ne sev. Citiem,» viņš saka. 

Sludinājums

Pirms gandrīz 20 gadiem piecpadsmitgadnieks no Ādažiem pašmācības ceļā iemācījās programmēt, jo iepatikās kāda spēlīte. «Mans mērķis bija nevis iemācīties programmēt, bet saprast, kādā veidā ir uztaisīta spēle un kā es varu izdarīt šo pašu. Un es sāku gūglēt,» atminas Sandris.