Magnēts visa labā pievilkšanai • IR.lv

Magnēts visa labā pievilkšanai

Māra ar jaunāko meitu Hannu. Foto — Reinis Hofmanis
Agnese Meiere

Par savu tikko iznākušo grāmatu Piezīmes uz šaubu malām grupas Astro’n’out soliste Māra Upmane-Holšteine saka: «Mana pirmā.» Tā izved cauri viņas bērnībai, attiecībām ar ģimeni, grupu un arī pasauli

Grāmatā, kura jau nodēvēta par ļoti atklātu un vaļsirdīgu, Māra lielākoties pieminējusi cilvēkus un notikumus, kas viņu sāpinājuši, bet reizē ļāvuši piedot un atsperties dzīvei. Tēti, ar kuru pirms viņa došanās mūžībā izdevies izrunāties no sirds. Omīti, kura ieturēja distanci. Grupas biedrus, ar kuriem šķīrušies ceļi, un vēl un vēl. Protams, arī dēliņa Ezras izslimoto leikēmiju. Divus gadus ilgušais ķīmijterapijas kurss noslēdzās pagājušā gada vasarā. Grāmata lielā mērā palīdzējusi izlīgt tieši ar pagātni, aizvērt durvis uz to un spert soli uz priekšu. 

«Kad pārlasīju manuskriptu, man šķita: kas ir, Māra, tev pašai nav galvas? Katrā nodaļā — «kā mans vīrs saka», «kā mēs ar vīru pārrunājam»,» ironizē Māra. Parasti, rakstot grāmatu, ir stāstnieka balss un varoņa balss. «Manā grāmatā stāstītāja un varoņa balss ir viens un tas pats. Varbūt tāpēc Jāni pieminu tik daudz. Viņš kļuva par tādu kā naratoru, kurš vēro procesu un tikai konstatē: «Jā, māksliniekam ir jāšaubās. Tas, kas nešaubās, nav mākslinieks.» Tas nav mans apgalvojums, tāpēc droši varēju to rakstīt,» smaida Māra. Kādā brīdī viņa konstatējusi, ka «iekritusi» ar vispārinājumiem. Sievietēm ir tā… Mūziķēm ir tā… «Nekā tamlīdzīga! Man, Mārai, ir tā.» Par Māru ne tikai grāmata, bet arī šī saruna.

Grāmatu sāc ar stāstu par tēvu, lai gan vispār tev sarunas par bērnību šķiet neaktuālas, esi pārliecināta — jārunā par šeit un tagad.
Jā, es gribēju, lai grāmatā izskan šeit un tagad balss. Man arī bija bail rakstīt grāmatu pirms 40 gadu sasniegšanas, lai neuzliktu kapakmeni savai karjerai. (Smejas.) Biju domājusi, ka šī būs tāda kā radošuma iedvesmas grāmata. 

Biju domājusi koncentrēties uz klusuma sezonām un kā no tām kāpt laukā. Bet es to joprojām nezinu! Tā būtu vienkārši filozofēšana. Tāpēc izlēmu runāt caur savu pieredzi un atmiņām. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu