Ukraiņu panākumi frontē ir pieklusinājuši kritiku par «lēno pretuzbrukumu»
Pirmdien Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka ir pārrāvuši okupantu aizsardzības līniju pie Bahmutas. Tas ir svarīgs, tomēr taktisks panākums; ceļš uz dienvidiem līdz Azovas jūrai, lai nogrieztu Krievijai sauszemes koridoru uz Krimu, arvien būs smags. Taču pagājušās nedēļas notikumi frontē ļauj cerēt, ka ukraiņiem varētu izdoties sasniegt svarīgus pretuzbrukuma mērķus.
Toties Putinam pagājušā bija tādu pazemojumu nedēļa, kādus viņš savā «trīs dienu karā» nebija piedzīvojis kopš Hersonas operācijas pagājušā gada rudenī, kad ukraiņi atbrīvoja plašu teritoriju Dņepras labajā krastā. Tagad Ukraina varētu būt pārņēmusi iniciatīvu arī jūras karā.
Kamēr «īpašās civilizācijas» un «globālās lielvaras» vadonis Putins kosmodromā Tālajos Austrumos lūdza militāru palīdzību cietumvalsts Ziemeļkorejas priekšniekam Kimam Čenunam, ukraiņi uzbruka Krievijas jūras spēku bāzei Sevastopolē Krimā. Uzbrukumā acīmredzot neatgriezeniski bojāts Ropucha klases lielais desantkuģis Minska un iznīcināta zemūdene B-237 Rostova-pie-Donas. Abi kuģi tur atradās dokos.
Izklausās gandrīz sirreāli: Ukrainas armija sauszemes karā ir iznīcinājusi ienaidnieka zemūdeni.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.