Valdība ir kā Krievijas pensionārs, kurš valodas mācības atliek uz pēdējo brīdi
Beidzot mūžizglītība ir sabiedrības uzmanības centrā! Ziņu portālos, televīzijas raidījumos un, protams, sociālajos tīklos notiek asas diskusijas par vecāku cilvēku spējām apgūt jaunas zināšanas. Daži izsaka šaubas, vai pēc 60 vai 65 gadu vecuma cilvēks reāli spēj, piemēram, ielauzīties jaunā mēlē, citi dusmīgi atbild, ka problēmas rodas tikai tiem, kuri izlaidušies. Ja pēdējos 30 gadus būtu cītīgi strādājuši, tagad nekādu grūtību nebūtu. Lai vaino paši sevi, ja vairs neizdodas.
Runa nav par jebkurām zināšanām vai par jebkuriem vecāka gadagājuma cilvēkiem. Būtu lieliski, ja mūsu novecojošajā sabiedrībā, kurā trūkst darba roku, mēs tiešām ļoti aktīvi domātu, kā palīdzēt cilvēkiem visā dzīves garumā apgūt jaunas prasmes. Diemžēl tādas uz indivīda un visas sabiedrības kopējo labumu vērstas diskusijas daudziem šķistu, kā saka mūsu latviešu jaunatne, booooooring. Turklāt liktu saskarties ar neērto jautājumu — cik lielā mērā pats piestrādāju pie savu intelektuālo apvāršņu paplašināšanas?
Asās diskusijas, kas reizēm aiziet pat līdz nepamatotiem personiskiem aizvainojumiem, ir par vienu, salīdzinoši nelielu sabiedrības daļu — Latvijas iedzīvotājiem ar Krievijas pilsonību, kuri līdz šim nav pierādījuši latviešu valodas zināšanas A2 līmenī, kas nepieciešamas, lai viņiem pagarinātu pastāvīgās uzturēšanās atļauju.
Nav šaubu — valsts iedzīvotājiem būtu jāprot valsts valoda.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.