Teātra sezona faktiski jau ir sākusies un sola intrigu pēc intrigas
Nu jau vairākus gadus teātra sezona sākas augustā ar intriģējošo Valmieras Vasaras teātra festivālu. Taču arī turpmākajos sezonas plānos ir intrigu ka biezs.
Teiksim, Dailes teātris 15. septembrī sezonu sāk ar Džona Malkoviča iestudētu Toma Stoparda lugu Leopoldštate. Izcila dramaturģija un mūsu lieliskie aktieri, ar meistariem Artūru Skrastiņu un Lidiju Pupuri sākot un nule angažētajiem aktieriem Madaru Viļčuku un Meinardu Liepiņu beidzot, kā arī režisors, kurš vienmēr iestudē tikai par tēmām, kas pašu karsti interesē. Nu ļoti pamatīgs apsolījums!
Rainis ir mums apkārt
Tomēr vēl vairāk intriģē teātru negaidītā interese par Raini. Trīs iestudējumi vienas sezonas laikā — un nav taču jubileja! Rainis ir mūsu arhetipā, rakstīts kāda teātra mājaslapā, un nevaru tam nepiekrist. Liekas, ka šosezon teātri pētīs tieši to, cik pamatīgi viņš ieaudzis mūsu pasaules uztverē un leksikā, kaut arī nekad nav bijis pārlieku populārs. Nupat Valmieras Vasaras teātra festivāla izrādē Briesmīgi priecīgas lietas, ko iestudējis Matīss Budovskis, ļaunā miskastes feja uz jautājumu, kā viņu sauc, atbildēja turpat vai Spīdolas vārdiem: «Mani nesauc. Es pati nāku!»
Un Spīdola nāks! Dailes teātrī neilgi pirms valsts svētkiem, 16. novembrī, būs Viestura Kairiša uzveduma Spīdolas nakts pirmizrāde, tās dramaturģisko pamatu pēc vairāku Raiņa lugu motīviem sarakstījis Matīss Gricmanis. Iecere ir vērienīga — salikt kopā dzejnieka radītos tēlus ar tautas mītu varoņiem. Bet Kairiša režijai allaž ir piemitis mērogs un augsti ideāli. Ārkārtīgi gribas ieraudzīt, kāda būs Ievas Segliņas Spīdolas un Kaspara Dumbura Lāčplēša meita Dedze — Katrīna Griga, un cik smaga būs viņas iekšējā cīņa, lai pārvarētu «mīlestību pret ienaidnieku».
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.