Zemūdens lūriķis • IR.lv

Zemūdens lūriķis

Kārlis Bērziņš (pa kreisi) un Toms Rožkalns ar zemūdens drona prototipu. Foto no personīgā arhīva
Gunita Nagle

Tā kā Latvijai ir gara jūras robeža un, piedodiet, daudz slīkušo, studenti Kārlis Bērziņš un Toms Rožkalns ir pārliecināti, ka ir nepieciešami īpaši Latvijas ūdeņiem pielāgoti zemūdens droni. Pirmo prototipu viņi jau ir izstrādājuši

Latvijā izmanto daudz gaisa dronu, liek lietā dronus, kas pārvietojas pa zemi, un tādus vajag arī zem ūdens, pārliecināti Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studenti Kārlis Bērziņš un Toms Rožkalns, kuri izstrādā attālināti vadāmus un funkcionāli viegli pielāgojamus zemūdens dronus. Un studenti pamato, kāpēc mums tādus vajag. Pirmkārt, tāpēc, ka trešdaļu Latvijas robežas aizņem jūras robeža un Latvija, tāpat kā citas piejūras valstis, kontrolē robežu kā virs, tā zem ūdens. Otrkārt, pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ierindojusies starp tām valstīm, kurās slīkšana ir viens no biežākajiem nāves izraisītājiem, — katru gadu noslīkst vairāk nekā 120 cilvēki, un viņu meklēšana nirējiem ir ilgs un bieži vien bīstams darbs.

Bet mums neder šādi tādi droni, Latvijai vajag īpaši pielāgotus, jo mūsu ūdeņi ir tik duļķaini, ka tajos nevar iegūt tik skaidrus attēlus, ar kādiem, piemēram, amerikāņu kompānija OceanGate pievilināja tūristus batiskafā apskatīt Titānika vraku gandrīz četru kilometru dziļumā, skaidro Kārlis un Toms. Pie mums, Latvijā, pat izstieptas rokas attālumā drons, tāpat kā nirējs, neko nevar «saskatīt» un vizuāli nofiksēt. Kārļa un Toma piedāvatais prototips jau izpelnījies lielu uzmanību, to viņi demonstrēja arī šovasar Pasaules latviešu zinātnieku kongresā.

Taču, tincināti par zinātnisko izpēti, Kārlis un Toms smejas, ka nav viņi nekādi zinātnieki, ir tikai 4. kursa studenti. Kārlis RTU studē adaptroniku, kas, kā viņš paskaidro, pēc būtības ir viedo tehnoloģiju, adaptīvo sistēmu un elektronikas studijas. Savukārt viņa draugs un sadarbības partneris Toms RTU Rīgas Biznesa skolā apgūst datorzinātnes un organizāciju tehnoloģijas. «Manas kompetences ir saistītas ar pro-grammēšanu, un to es arī daru šajā projektā,» paskaidro Toms.

Kā abi studenti gatavojas panākt, ka viņu bezpilota zemūdenes būs izmantojamas gan glābšanas darbos, gan robežas apsardzē?

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu