Droša vieta tuvu mājām • IR.lv

Droša vieta tuvu mājām

2
Alija Turlaja. Zīmējums — Ernests Kļaviņš
Agnese Meiere

Droša vieta, kur iziet, satikt savus kaimiņus, atpūsties un izklaidēties sakārtotā vidē. Un tas viss netālu no mājām — tā Rīgas domes deputāte Alija Turlaja raksturo labumus, ko iegūs dažādu Rīgas apkaimju iedzīvotāji, kad beidzot spēkā stāsies apspriešanai nodotais apkaimju centru attīstības plāns

Jau vairākus gadus Rīgā izveidojušās atsevišķas dzīvīgas saliņas — Āgenskalnā tā ir tirgus apkaime, Pļavniekos tā dēvētās Ušakova kepkas jeb Dreiliņkalna apkaime. Tā varētu turpināt vēl un vēl. Šādu saliņu izveide līdz šim lielākoties bijusi privātpersonu iniciatīva. Tomēr beidzot arī Rīgas dome tikusi galā ar gadiem izstrādāto attīstības plānu. Tas paredz, ka pašvaldība turpmākos piecus gadus — no 2024. līdz 2028. gadam — sniegs konkrētu atbalstu apkaimju centrālo teritoriju attīstībā.

Vienu no attīstības plāna galvenajām aizstāvēm un virzītājām Rīgas domes deputāti Aliju Turlaju (Progresīvie) lūdzu iezīmēt, ko īsti paredz šis attīstības plāns un kāda uzlabotā Rīga varētu izskatīties jau pēc dažiem gadiem. Mūsu saruna notiek attālināti. Tās laikā deputāte atrodas savā dzīvesvietā Sarkandaugavā, Tilta ielas rajonā, kas jaunajā plānā iezīmēts kā apkaimes centrs. Pēdējos gados Sarkandaugava krietni attīstījusies, tomēr Turlaja cer uz vēl straujāku un aktīvāku šī rajona attīstību. «Man gribētos, lai netālu no mājām būtu vieta, kur iespējams nopirkt labu kafiju, pasēdēt kafejnīcā vai speciāli izveidotā āra zonā. Pagaidām kafiju un labu kruasānu nopērku netālu esošajā degvielas uzpildes stacijā un izdzeru, sēžot uz piemājas soliņa,» nosmej deputāte.

Turlaja paskaidro, kāpēc šis plāns ir paredzēts apkaimēm ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas. Centrā ir vislielākā tūristu plūsma, dabiski veidojas iedzīvotāju saliņas, piemēram, Andrejsalā, Tallinas, Miera, Skanstes ielas kvartālā. Papildu dzīvību un pārvērtības centrā, protams, radīs arī Rail Baltica infrastruktūras izbūve. Taču lielākā daļa iedzīvotāju mīt ārpus šīs aktīvās zonas, vietās, kur attīstība nenotiek tik strauji. «Lai līdzsvarotu šo apkaimju attīstību, talkā nāk apkaimju centra plāns,» skaidro Turlaja.

Ko šis plāns paredz? Lai nodrošinātu prioritāro apkaimju centru attīstību, no 58 apkaimēm izvirzīti 33 centri un izdalītas trīs prioritāšu grupas — A , B un C. Rīgas domes deputāte paskaidro, ka A prioritāšu grupā iekļauti lielmēroga dzīvojamo apkaimju centri Ķengarags, Vecmīlgrāvis un Iļģuciems, mazstāvu jauktas apbūves apkaimju centri  Sarkandaugava un Āgenskalns, kā arī savrupmāju teritoriju apkaimju centrs Dārziņi. B kategorijā iekļauti apkaimju centri Purvciems, Zolitūde, Dzirciems, Imanta, Maskavas forštate, Čiekurkalns, Šampēteris un Zasulauks, kā arī Bieriņi un Vecdaugava, bet C grupā Mežciems, Ziepniekkalns, Jugla, Pļavnieki, Daugavgrīva, Mīlgrāvis, Bolderāja, Mežaparks, Teika, Torņakalns, Bišumuiža, Katlakalns, Atgāzene, Vecāķi, Jaunciems, Pleskodāle, Buļļi, Berģi, Mangaļsala.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu