Atkal uz bremzēm

Spriešana par LTV un Latvijas Radio apvienošanu vienā sabiedriskā medijā ilgst jau vairāk nekā desmit gadu. Kāpēc iecere atkal atlikta?

Vienota sabiedriskā medija izveide Latvijā ir vilkusies tik ilgi, ka aiz diskusiju putām, šķiet, pazudusi jēga. Kopš 2009. gada, kad toreizējais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība) nosūtīja vēstuli Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem (ZZS) ar aicinājumu Saeimai uzdot Nacionālās radio un televīzijas padomei (NRTP) sagatavot sabiedrisko mediju apvienošanas un izdevumu optimizācijas plānu, ir nomainījušās trīs šādas padomes, un 2021. gadā izveidota jauna Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP), kas tagad atbild par sabiedrisko mediju pārvaldību. 

Jaunā padome noteikusi, ka pārmaiņu mērķis ir palielināt sabiedrisko mediju auditoriju digitālajā vidē, īpaši piesaistot jauniešus. Ja netiks sasniegta bērnu un jauniešu auditoriju, var rasties ilgtermiņa riski demokrātiskajai iekārtai, informatīvajai telpai un nacionālās kultūras un identitātes saglabāšanai, Ir skaidro SEPLP locekle Sanita Upleja-Jegermane.

Taču politiķu un mediju diskusijās šajās nedēļās par to nav runāts. Vienota sabiedriskā medija izveides bremzes nospieda runas par naudu un Latvijas Radio vēsturiskās bailes no politiskas iejaukšanās tā darbā.

Pirms desmit gadiem, 2013. gada janvārī, NEPLP apstiprināja Latvijas Sabiedriskā medija koncepciju, kas paredzēja piecu gadu laikā izveidot vadošo mediju Latvijā, apvienojot LTV, LR un interneta platformas. Šogad 30. martā Saeima atcēla pašas noteikto steidzamību grozījumiem Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, kas paredzēja līdz 2024. gada 1. janvārim izveidot apvienoto Latvijas Sabiedrisko mediju. Pret grozījumiem un steidzamību protesta vēstuli bija iesniedzis 191 radio darbinieks. Likumus steidzamības kārtā pieņem nevis trīs, bet tikai divos lasījumos, un Valsts prezidents tos nevar atdot otrreizējai caurlūkošanai.