Karā pret rezistentajām baktērijām

Latvijas Organiskās sintēzes institūta zinātnieki lielā starptautiskā konsorcijā izstrādājuši jaunu kombinētās terapijas pieeju bakteriālās rezistences apkarošanai. Savukārt citi latviešu zinātnieki rezistences dēļ neizārstējamus pacientus glābj, pateicoties baktēriju vīrusiem jeb bakteriofāgiem

Pasaules Veselības organizācija rezistenci pret antibiotikām sauc par vienu no lielākajiem draudiem globālajai veselībai. Apjomīgs pētījums, kas publicēts prestižajā medicīnas žurnālā The Lancet, norāda — 2019. gadā pasaulē no infekcijām, ko izraisījušas pret antibiotikām rezistentas baktērijas, miruši vairāk nekā 1,2 miljoni cilvēku. Zinātnieki secina, ka tās nonāvē vairāk cilvēku nekā HIV/AIDS. Proti, pārmērīga antibiotiku lietošana mazāk bīstamu infekciju gadījumos darījusi savu — tās kļūst mazāk efektīvas, un cilvēki mirst no bieži sastopamām, agrāk ārstējamām infekcijām, jo baktērijas, kas tās izraisa, ir kļuvušas nejutīgas pret ārstēšanu. 

«Tā ir reāla problēma. Līdz šim pret antibiotikām rezistento baktēriju infekcijas bija topa desmitniekā, taču tagad noteikti ir jau topa piecniekā,» uzsver Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) akadēmiķis, Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes profesors Edgars Sūna. Viņa vadībā Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) zinātnieki starptautiskā konsorcijā izstrādājuši jaunu kombinētās terapijas pieeju bakteriālās rezistences apkarošanai un tādu akūtu infekcijas slimību efektīvai ārstēšanai kā sepse, pneimonija un urīnceļu iekaisumi. 

LZA pētījumu atzinusi par vienu nozīmīgākajiem zinātnes sasniegumiem pagājušajā gadā. Tiesa, kamēr jaunās zāles nonāks aptiekas plauktos, vēl paies daudzi gadi. 

Tikmēr pavisam citādā veidā, izmantojot baktēriju vīrusus bakteriofāgus, pret antibiotiku rezistenci cīnās ārsts, Rīgas Stradiņa universitātes Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras lektors Kārlis Rācenis un viņa kolēģi. Pēdējo gadu laikā bakteriofāgi izglābuši dzīvību vairākiem cilvēkiem.