Narkologu asociācijas vadītāju Astrīdu Stirnu satrauc jaunu, ļoti bīstamu sintētisko opioīdu parādīšanās Latvijā
Visticamāk, Haijalija — sievietes tēls, kurš mēdzis apciemot par opija dzejnieku dēvēto Jāni Ziemeļnieku — neatnāks. Tās vietā sintētisko opioīdu lietotājus «apciemo» nopietni psihiskās un fiziskās veselības traucējumi, atkarība, mokoša abstinence un arī nāve.
Pērn sintētisko opioīdu pārdozēšana laupīja 54 dzīvības. 2022. gadā saistībā ar narkotisko vielu lietošanu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests saņēma vairāk nekā 2800 izsaukumu, bet šā gada pirmajos trīs mēnešos — jau 776. Janvārī, februārī un martā narkotisko vielu pārdozēšanas dēļ miruši pieci cilvēki, starp tiem divi septiņpadsmitgadnieki.
Pērn Valsts policija izņēmusi 175 jaunos sintētiskos opioīdus un tos saturošus maisījumus, kopumā 2022. gadā izņemti aptuveni trīs kilogrami. Tas ir ārkārtīgi liels apjoms, ņemot vērā šīs vielas koncentrāciju, norāda VP. Starp policijas konfiscētajām vielām Latvijā šobrīd jaunie sintētiskie opioīdi ieņem ceturto vietu pēc marihuānas, psihotropiem medikamentiem un amfetamīna. No jaunajiem sintētiskajiem opioīdiem pašlaik visbiežāk sastopamas nitazēnu grupas narkotiskās vielas. 2019. gadā šīs jaunās vielas sāka izplatīties Amerikā, bet 2020. gadā parādījās Eiropā. Latvijā šīs vielas sastopamas aptuveni divus gadus, taču pēdējā laikā būtiski pieaudzis lietošanas gadījumu skaits, vēsta Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs. Kāpēc par šīm jaunajām narkotikām būtu īpaši jāsatraucas, stāsta centra vadītāja psihiatre un narkoloģe Astrīda Stirna.
Narkoloģijas jomā pirms vairākiem gadiem ārste ienāca nejauši — kad bērni bija mazi, vajadzēja brīvāku darba režīmu, tāpēc viņa sāka veikt ekspertīzes alkohola, narkotisko un psihotropo vielu ekspertīžu nodaļā. Vēlāk nonāca slimīcas vidē, sāka dežurēt uzņemšanas nodaļā. «Dzīve iegrozījās tā, ka nonācu visās narkoloģijas sfērās — ne tikai ekspertīzē, bet arī akūtā narkoloģijā un ar to saistītajā politiskajā līmenī, organizējot narkoloģisko palīdzību Latvijā, strādājot pie valsts programmām un likumdošanas.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.