Ceļš uz Hāgu 3

Putina aresta orderis ir starptautisks spriedums viņa režīmam

Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) izdotais Putina aresta orderis ir vēsturiska robežšķirtne pasaules attiecībās ar Krieviju. Tam būs tūlītējas tiesiskas un politiskas sekas, taču tas būs arī kritērijs Krievijas vērtēšanai «pēc Putina». Kamēr Putins nebūs nosēdināts uz apsūdzēto sola Hāgā, runāt par «citādu» un «jaunu» Krieviju nevarēs.

17. martā Krimināltiesas izdotajā Putina aresta orderī teikts, ka «Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Vladimirovičs Putins» ir individuāli krimināli atbildīgs par kara noziegumu — bērnu nelikumīgu deportēšanu no okupētajām Ukrainas teritorijām uz Krieviju. (Ukraina ir apkopojusi datus par 16 221 deportētu bērnu, taču skaits noteikti ir daudz lielāks.) Tiesa ir pateikusi, ka Putina «ģimenes vērtības» ir krimināli sodāmas.

SKT ir izvirzījusi apsūdzības daudziem, taču Putins ir tikai trešais valsts vadītājs, kura aresta orderis izdots, kad pats vēl ir amatā. Šajā īpaši izredzēto sarakstā pirms viņa nonāca tikai Sudānas prezidents Omars al Baširs 2009. gadā un Lībijas diktators Muammars Kadāfi neilgi pirms nāves 2011. gadā.

Taču ir tikpat svarīgi, ka vienlaikus izdots orderis arī Krievijas bērnu tiesībsardzes Marijas Ļvovas-Belovas apcietināšanai. Tagad ar starptautiskas tiesas lēmumu ir apstiprināts, ka agresija Ukrainā nav tikai «Putina karš» un ka tiesas priekšā būs jāstājas arī viņa politikas izpildītājiem. Krimināltiesas prokurori, visticamāk, ne tikai papildinās apsūdzības Putinam, bet arī vērsīsies pret citiem režīma funkcionāriem. Sekas var būt viņa sistēmai postošas. Neviens Krievijas varas struktūrās vairs nevar justies drošs, ka viņam izdosies «pārciest Putinu» un nogaidīt līdz labākiem laikiem, kad varētu aizbildināties, ka tikai pildījis rīkojumus. Itin daudziem var rasties šaubas, vai ir vērts gaidīt, ja ar Putinu nav nākotnes tā kā tā.