Rīgas mēru Mārtiņu Staķi nesatrauc, ka viņa vadīto koalīciju atstājuši vairāki deputāti
Pēc ārkārtas vēlēšanām 2020. gada augustā Rīgā pie varas nāca jauna, «pārmaiņu koalīcija» ar ievērojamu vairākumu domē — 39 no 60 deputātiem. Pagājuši nedaudz vairāk nekā divi gadi, kopš četras frakcijas — AP!/PRO, kuras sastāvā bija partiju savienība Attīstībai/Par! un Progresīvie, Jaunā Vienotība (JV), Nacionālā apvienība un Latvijas Reģionu apvienība (NA/LRA) un Jaunā konservatīvā partija (JKP) parakstīja sadarbības līgumu un ievēlēja Mārtiņu Staķi par mēru. Taču sākotnējā sajūsma par Saskaņas atstāšanu opozīcijā jau sen izgaisusi, un koalīcijā pastāvīgi parādās iekšējas pretrunas un transformācijas.
Jau 2020. gada novembrī no Latvijas attīstībai (LA) izstājās deputāts Māris Mičerevskis un atklāja, ka tā brīža vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (LA) lūdzis viņam sagādāt Rīgas Satiksmes autostāvvietas bezmaksas caurlaidi. Pūce no amata atkāpās, bet Latvijas attīstībai jau decembrī nolēma veidot no Par! un progresīvajiem atsevišķu frakciju, jo nevēlējās strādāt līdzās Mičerevskim. Tomēr formāli LA palika koalīcijas sastāvā, un 2021. gada martā ar LA tika noslēgts atsevišķs sadarbības līgums.
Mīnus viens
Gadu vēlāk, 2022. gada martā, koalīcijas stabilitāte saļodzījās atkal. Pūces pēctecis ministra amatā Artūrs Toms Plešs (LA) nolēma apturēt Rīgas teritoriālo plānojumu, un Staķis drīz pēc tam izstājās no Par!, kas nebija gatava pārtraukt sadarbību ar LA. Ap to pašu laiku koalīcija zaudēja vienu balsi, kad JV frakciju atstāja Kaspars Spunde.
Pēc pērn oktobrī notikušajām Saeimas vēlēšanām uz parlamentu pārcēlās seši domes deputāti, to skaitā Edvards Smiltēns (LRA), kura vicemēra vietu pārņēma Edvards Ratnieks (NA).
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.