HES un kurināmā koksne ļauj Latvijai būt starp atjaunīgās enerģijas līderiem Eiropas Savienībā, bet nākamās desmitgades mērķu sasniegšanai rīcība ir nepieciešama jau tagad
Atjaunīgo energoresursu īpatsvara palielināšana visās tautsaimniecības nozarēs spēlē nozīmīgāko lomu siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanā. Skaidrojam, kā Latvijai ir veicies līdz šim, kur esam paklupuši un kas vēl jāizdara mērķa sasniegšanai.
Pēc Eiropas Klimata aģentūras datiem, 2021. gadā Eiropā vidēji 22% no visas patērētās enerģijas saražota no atjaunīgajiem energoresursiem. Latvija šajā topā ieņēma augsto ceturto vietu Eiropas Savienībā, jo gandrīz 42% no mūsu kopējā enerģētikas galapatēriņa veidoja atjaunīgie energoresursi.
Taču par absolūto vairākumu rūpējušies mūsu meži, jo tieši kurināmā koksne, ko galvenokārt izmantojam siltumapgādē, sedz 32,4% no kopējā energoresursu patēriņa Latvijā.
Nededzināt labo koku
Lai gan biomasas un koksnes izmantošana liek mums izskatīties labi uz pārējo Eiropas valstu fona, tās izmantošana nav ilgtspējīga, saka Rīgas Tehniskās universitātes profesore Dagnija Blumberga. Gan viņa, gan Pasaules Enerģijas padomes eksperte un Latvijas Universitātes asociētā profesore Olga Bogdanova uzskata, ka agri vai vēlu mums būs jāpārorientējas un jādomā par savas tautsaimniecības attīstību — augstas kvalitātes koksne būtu jāizmanto produktu ar augstu pievienoto vērtību izgatavošanai, bet «kurtuvēs mest» tikai to, ko nevar izmantot citādi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.