Ekonomiski mēs esam karā • IR.lv

Ekonomiski mēs esam karā

Mortens Hansens. Zīmējums – Ernests Kļaiņš
Marija Leskavniece

Eiropas Centrālās bankas paaugstinātās procentu likmes, kas uzdzinušas augšā hipotekāro kredītu maksājumus, ekonomists Mortens Hansens salīdzina ar zobārsta apmeklējumu. Sāpīgi, bet nepieciešami

Piektdienas pievakarē Stokholmas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas departamenta vadītājs un Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja vietnieks Mortens Hansens atrunājas, ka pusdienām būs par vēlu. Ēdnīca darbu jau beigusi. «Tomēr kafiju izdosies atrast,» viņš saka un aicina iekšā greznajās skolas telpās.

Jūgendstila gleznojumi uz sienām papildina stiklotas konstrukcijas, kas tapušas, lai seno ēku piemērotu modernas augstskolas vajadzībām. Kamēr aiz loga lēnām satumst, kāpjot uz pasniedzēja kabinetu, var redzēt, ka centrālās auditorijas amfiteātrī vēl rit lekcijas. Nedēļa bijusi gara, pirms sākam sarunu par centrālo banku mēģinājumiem apturēt inflācijas ātrvilcienu, atzīst ekonomists un ielidina kafijas krūzē brūnā cukura graudu. Enerģijai.

Daudziem kredītņēmējiem Eiropas Centrālās bankas procentu likmju paaugstināšana šī gada jūlijā nāca kā nepatīkams pārsteigums. Jau tā pieaugošajiem ikmēneša rēķiniem Euribor likme, kas kā mainīgais ietverta hipotēkas maksājumu aprēķinā, pievienoja papildu izdevumus. Turklāt tiek prognozēts, ka likmi turpinās paaugstināt. Vai tā varētu sasniegt arī piecu procentu atzīmi? «Jā, kāpēc gan ne? Bet es nedomāju, ka procentu likmes uzkāps augstāk par to,» saka Hansens.

Taču kredītmaksājumi ir tikai iedzīvotājiem redzamākais centrālās bankas paaugstināto procentu likmju efekts, bet ne tuvu ne vienīgais. Un arī ne pats būtiskākais. Galvenais uzdevums ir samazināt inflāciju, ceļot eiro vērtību un palēninot ekonomisko aktivitāti. Procentu likmes ietekmē ne vien iedzīvotājus, bet arī uzņēmumus un valsts budžetu kopumā. Tāpēc no ekonomistu skatpunkta Eiropas Centrālās bankas rīcība bija nevis pārsteidzīga, bet drīzāk novēlota. Jo inflācija eirozonā strauji sāka kāpt jau pagājušā gada vidū.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu