Latvieša maizīšu kanons 1

Sintija un Ivo Berkoldi, SIA Orange Stuff saimnieki. Foto — Madara Ķīse
Gunita Nagle

Engures ciema ceļmalas ceptuve Kukul uzplauka visdrūmākajos pandēmijas mēnešos, piedāvājot caurbraucējiem latviešu garšu «svēto trīsvienību» — svaigi ceptas kanēļmaizītes, magoņmaizītes un speķa pīrādziņus

Drūmākais kovidlaiks, kurā gandrīz viss — skolas, biroji, iestādes un pat ražotnes — slēgts. Lai izlauztos no dzīves četrās sienās, katru nedēļas nogali tūkstošiem mašīnu izbrauc pa visu Latviju, lai ierobežojumu nomocītie paelpotu svaigu gaisu mežā un pie jūras. Un, lūk, braucot cauri Engurei, pamanāma gara rinda. Daži tajā nostājas zinošām, apņēmīgām sejas izteiksmēm, citi taujā, ko te dod. Siltas smalkmaizītes! Laikā, kad visi restorāni un kafejnīcas slēgtas, siltas maizītes ir kā atmiņas un arī solījums labākiem laikiem. Pietika vienu reizi izstāvēt rindu un tikt pie kanēļmaizītēm, lai brīvdienu rituālā kā āmen baznīcā tiktu iekļauts brauciens uz Engures smalkmaizīšu ceptuvi. Tā tūkstošiem, varbūt pat desmitiem tūkstošu atpūtnieku iepazina Kukul. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu