Šoša atgādina par Austrumeiropas jidiša vidi un tās cilvēku smagajām izvēlēm
Romāna pēcvārdā viena no darba tulkotājām Māra Poļakova stāsta, kā lielais jidiša rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts Jichoks Baševis Zingers savā pieņemtajā dzimtenē ASV bieži ticis nonivelēts līdz pirmskara Austrumeiropas ebreju «eksotiskās» pasaules aprakstniekam (un arī pats no tā nav kautrējies, apzinādamies, ko vēlas redzēt publika). Vienlaikus, lasot Šošas sākumdaļu — ne tikai speciāli amerikāņu izdevumam pierakstīto ievada nodaļu, bet visu pirmo pusi —, tā patiešām liekas kā erudīta un ironiska autora vadīta pastaiga šai savdabīgajā pasaulē, ko sen kā iznīcinājis holokausts un vienkārši Laiks.
Tā ir pasaule, kuras ielās krāsotāji krāso drēbes, alvotāji lāpa katlus, burvju mākslinieki rij uguni un guļ uz naglām, bet ubagi dzied dziesmas par Titāniku un spēlē ar zvaniņiem apkārstītu tamburīnu. Tā ir pasaule, kur šādos pagalmos un ielās plecu pie pleca dzīvo gudrie, svētie un ārprātīgie, šamesi un dibeki. Tā ir pasaule, kur daudzām vietām, amatiem un norisēm nemaz nav atsevišķu latviešu valodas vārdu, tāpēc tulkojumā ir izmantota jidiša leksika, papildinot grāmatu ar bagātīgiem skaidrojumiem.
Tā ir pasaule, pret kuru ļoti pretrunīga attieksme ir ne tikai romāna galvenajam tēlam — jaunajam rakstniekam Āronam Greidingeram jeb Arelem, jeb Cucikam —, bet arī visai Varšavas un Austrumeiropas ebreju diasporai. Kā nekā, no tās vecmodīguma šajā automašīnu un kino laikmetā var tikai kaunēties. Bet vienlaikus viņi ar to ir saauguši tiktāl, ka aizbraukt ir ne mazāk grūti kā Arelem — aiziet no savas bērnības mīlestības, garīgu un fizisku attīstības traucējumu dēļ mūžīgā bērnībā palikušo Šošu.
Pamazām grāmatā apgriezienus uzņem sižets — Areles rakstnieka karjera, viņa mīlas problēmas ar ļoti dažādām sievietēm un, protams, Polijai fonā aizvien samilstošais Hitlera un Staļina rēgs. Tas nozīmē, ka mazāk laika paliek vienkāršām pastaigām pa Areles dzimto rajonu, kas pamazām, nemanot ir pārtapis ebreju geto, tāpat paslepus izmainot arī vietējo iedzīvotāju dzīvi. Kam paveras bēgšanas iespēja, tam katrreiz no jauna ir jāizdara izvēle starp šo bīstamo, bet tik pazīstamo Varšavas pasauli un biedējoši dekadento ASV, kas citādā veidā draud ar jidiša daudzgadsimtu kultūras pazudināšanu. Un lielākoties neviens tā īsti arī nesaprot, kāpēc izvēlas vienu vai otru ceļu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.