Jau otro vasaru aktieris Mārtiņš Vilsons (67) aicina skatītājus uz savas lauku mājas verandu, kur tiek runāta un izdziedāta Aleksandra Čaka dzeja. Cilvēku lielā atsaucība devusi drosmi turpināt dzejas izrādes ar jaunu programmu, veltītu dzejniekam Jānim Ziemeļniekam
Kad izskanējis pēdējais ģitāras akords, pilnīgā klusumā Mārtiņš Vilsons saka: «Tas bija Čaks. Ņemiet šo dzeju sev līdzi, un lai tā palīdz jums dzīvot.» Pa vidu aplausiem kāds sauc «Bravo!», cits klusi slauka asaras.
Pirms pusotra gada dzimusī ideja uzņemt skatītājus savas lauku mājas verandā sākumā pašiem Vilsoniem likās pilnīgi traka. Kurš gribēs braukt uz Talsu novada Upesgrīvu klausīties dzeju? Un kā tas būs, kad tavās mājās sabrauc sveši cilvēki? Bet cilvēki gribēja braukt. Un izrādījās, ka Vilsoniem neviens nav svešinieks. Dzejas izrādes Čaks lauku mierā Vilsona verandā pagājušajā vasarā kļuva tik pieprasītas, ka turpinās arī šovasar un, kā spriež Mārtiņš, turpināsies vēl vismaz piecas vasaras.
Covid-19 pandēmijas gadi un nežēlīgais karš Ukrainā mūsu dvēselēm uzlicis smaguma zīmogu, bet vienlaikus atraisījis ilgas pēc tuvības, gaišuma un cilvēcības. Tas, kas notiek Vilsona verandā Upesgrīvā, trāpa desmitniekā pa šīm ilgām.
Mārtiņa sieva Zane visus sagaida kā mīļus ciemiņus. Ierāda vietas apmulsušām automašīnām un sēdvietas kautrīgiem atbraucējiem, jo kā tad tu drošiem soļiem dosies iekšā slavena aktiera mājā? Tiek pasniegts zelteris un lielo bērnu ceptās siermaizītes. Kad noskan zvaniņš, verandā ienāk Vilsons baltā kreklā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.