Vai Rīgā jāatstāj pieminekļi lielkrievu šovinistiem? 12

Aleksandra Puškina piemineklis Rīgā. Foto: redzet.eu
Juris Alberts Ulmanis

Dižais Apgaismības laikmeta rakstnieks, franču filozofs un satīriķis Voltērs reiz teica, ka vēsture ir pētījums par visiem pasaules noziegumiem. Ikviens pētījums paredz laiku pa laikam atgriezties pie šķietami zināmām lietām un paraudzīties uz tām no šodienas skatupunkta.

Vēsturē tas ir īpaši aktuāli, jo jauni notikumi, uzskatu un sabiedrības tikumu maiņa ievērojami ietekmē skatījumu uz pagātnes notikumiem. Reiz par dižiem valstsvīriem vai karavadoņiem uzskatītie mēdz tikt pasludināti par nodevējiem un krist tautas nežēlastībā, savukārt kādreizējie notiesātie var pat iekļūt svēto kārtā.

Ņemot vērā Krievijā uzjundījušo imperiālistisko noskaņojumu, būtu ļoti vērtīgi plašāk paskatīties uz kaimiņvalsts atstāto kultūrvēsturisko mantojumu un tā nepieciešamību Latvijā. Ne tikai padomju laiku, bet arī Krievijas impērijas.

Tagadējā Latvijas teritorija Krievijas impērijas sastāvā nonāca ne jau no brīvas gribas.

Tas notika apkārtējo lielvaru karu rezultātā 18.gadsimtā. Vispirms cariskā Krievija pēc uzvaras pār Zviedriju Lielajā Ziemeļu karā (1700–1721) inkorporēja Vidzemi līdz ar Rīgas pilsētu. Vēl pirms tam, pašā kara sākumā pēc zaudējuma Narvas kaujā 1700.gadā, cars Pēteris I nosūtīja sirojumos pa Livonijas teritorijām lielu karaspēku grāfa Šeremeteva vadībā. To mērķis bija izpostīt zviedru Baltijas provinču saimniecību, lai Kārļa XII armija Polijā paliktu bez pārtikas. Grāfs savu darbu pildīja centīgi, laupot un dedzinot, un 1702.gadā neizpostītas bija palikušas tikai nocietinātās pilsētas – Pērnava, Tallina un Rīga.

Pirmās Žečpospoļitas (Polijas–Lietuvas) dalīšanas rezultātā 1772.gadā Krievija pievienoja Inflantiju jeb tagadējās Latgales teritorijas, un 1795.gadā Trešās Žečpospoļitas dalīšanas gaitā Krievija pievienoja arī Kurzemes un Zemgales hercogistes teritoriju. Līdz ar to visa Latvijas teritorija vairāk nekā gadsimtu kļuva par daļu no Krievijas impērijas, piedzīvoja masīvu rusifikāciju un «iepazīstināšanu» ar krievu kultūru.

Tas ietvēra arī pieminekļu celšanu krievu dižgariem, kurus ar Latviju pat nekas īsti nesaista.

It kā ar to nepietiktu, slavinošu statuju uzstādīšana turpinājās arī atjaunotās Latvijas laikā – piemineklis Aleksandram Puškinam Kronvalda parkā Rīgā atklāts 2009.gada 22.augustā pēc Latvijas Puškina biedrības iniciatīvas ar Krievijas vēstniecības Latvijā, Rīgas domes un Nila Ušakova atbalstu.

Ņemot vērā Krievijas impērijas piekopto politiku Latvijas teritorijā, vēlos jautāt – kādēļ mums jāgodina krievu dzejnieki, rakstnieki, gleznotāji vai karavadoņi ar pieminekļiem un viņu vārdā nosauktām ielām, ja viņi neko labu mūsu tautai nav darījuši? Mums taču nav pieminekļu Šekspīram vai Servantesam, lai cik diži autori abi būtu. Viņiem vienkārši nav nekāda sakara ne ar Rīgu, ne Latviju.

Šai tēmai nesenā rakstā portālā Foreign Policy pievērš uzmanību ukraiņu filozofs Volodimirs Jermoļenko: «Ielu pārdēvēšana katrā pilsētā un ciematā ir vēl viens instruments impērijai, kā iezīmēt un kontrolēt savu koloniālo telpu. Katras krievu prominences vārds izslēdz vienu ukraini. Ielu nosaukumi bija veids, kā izdzēst lokālo atmiņu».

Nav jau arī tā, ka kultūras pārstāvji būtu nevainīgi upuri impērijas ļaunajās rokās.

Daudzi no viņiem savos darbos slavinājuši impēriju un tās asiņainos paplašināšanās plānus. Paraudzīsimies tā paša Puškina darbos. Stāstījuma dzejolī «Poltava» viņš attēlo ukraiņu nacionālo varoni Ivanu Mazepu kā nodevēju, jo viņš nebija mierā ar to, ka Pēteris I lauza solījumu kazakiem saglabāt viņu autonomiju apmaiņā pret uzticību caram. Viscaur tekstā ukraiņu kazaki attēloti kā asinskāri slepkavas, kas gatavi pie pirmās iespējas izlaist krieviem asinis, taču ignorēts fakts, ka cars būtībā atņēma viņiem neatkarību un piespieda doties karot Livonijā.

Jābūt aklam, lai Puškina pamfletā «Krievijas apmelotājiem» nesaskatītu agresīva lielkrievu šovinisma izpausmes. Dzejnieks tajā atklāti piedraud Eiropai ar karu un atgādina lasītājiem par līdzšinējiem iekarojumiem – no Kolhijas stepēm līdz Somijas ledainajiem kalniem. Vai tas neraisa asociācijas ar šodienas Kremļa propagandistu retoriku? Ne velti šī dzejoļa dēļ Puškinu viņa laikabiedrs kņazs Pēteris Vjazemskis nosauca par «šineļu dzeju».

Tā viņš centās pateikt, ka Puškins metaforiski uzvilcis šineli un karo krievu cara pusē.

Līdzīgus impērijas politiku «glaudošus» viedokļus savos literārajos darbos iekļāvuši Mihails Ļermontovs, Nikolajs Gogolis un daudzi citi. Vai tā bija viņu pašu pozīcija, vai vēlēšanās saglabāt labas attiecības ar varu? Tam pat nav izšķirošas nozīmes. Ja slavens cilvēks, ieguvis platformu lielas ļaužu masas uzrunāšanai, izmanto to naida kurināšanai un citu tautu noniecināšanai, viņš nav pelnījis ne pieminekli, ne savā vārdā nosauktu ielu. Pat ne cilvēku cieņu.

Neapšaubāmi, literatūras cienītāji turpinās jūsmot par izcilo autoru darbiem. To demokrātiskā valstī nevar un nevajag aizliegt. Taču cildināt? To gan vairs nevajadzētu.

Autors Juris Alberts Ulmanis ir zemessargs, profesors un polārpētnieks.

Komentāri (12)

QAnon 06.07.2022. 13.40

Kā teica Polijas premjers Mateušs Moravieckis: “krievu pasaule ir ļaundabīgs audzējs”, es piebildīšu vēl, ka absolūtā ļaunuma nesējs.
Klausos, ir kā saprātīgus, krievijas politiskos bēgļus un tie visi uzskata, ka krievu tauta nav vainīga. Pilnīgs fufels. Pirms Putins bija nomočījis atejās 50 000 čečenu bērnu, viņa reitings bija grīdas līstes līmenī, bet pēc iebrukuma Čečenijā kļuva praktiski visu krievu elks. Impērasti: Hodorkovskis un Čičvarkins, tam aplaudēja stāvus, par ko arī samaksāja un pat tāds simpātisks liberālis (nejaukt ar liberastiem), kā impērasts Ņemcovs, atbalstīja to necilvēku preža amatā.
Protams, ne jau tikai savam priekam Putins nogalina simtiem tūkstošus cilvēku, tāpat kā ne sev Staļins sarīkoja drausmīgo WWII.

0
0
Atbildēt

1

    Elo62 > QAnon 07.07.2022. 13.02

    Ar ko atšķiras liberasts no liberāļa?

    0
    0
    Atbildēt

    1

    QAnon > Elo62 07.07.2022. 14.28

    Liberasts ir pederasts, kas sevi melīgi sauc par liberāli. Liberāļi bija Reigans, Tečere un Kols, liberālis ir Trampa kungs. Liberālisms ir vārda, preses un uzņēmējdarbības brīvība, bet ne līdzcilvēka anāla plēšana, zarnu infekciju izplatīšana un marksisma sludināšana.

    +1
    0
    Atbildēt

    2

    JRage > QAnon 07.07.2022. 15.47

    “Trampa kungs” 😀 Nevēlaties pievienoties viņa “brīvajai” dezinformācijas platformai nevis te pie liberastiem maisīties?

    0
    0
    Atbildēt

    1

    QAnon > JRage 07.07.2022. 20.42

    Ja drīkst, es atturēšos no fekāliju maisiņu mētāšanas.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Vidvuds Beldavs > QAnon 07.07.2022. 16.48

    Tramps ir ASV Putins, kas prata izmantot politisko tehnoloģiju, lai iegūt varu bet bija tik varas kārīgs, ka nevarēja varu noturēt.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    QAnon > Vidvuds Beldavs 07.07.2022. 20.41

    Rīcības Prezidents Trampa kungs trīs gados atgrieza valstī pretīgā melnādaiņa, Kenijas imigranta Obamas, 6 miljonus izdzītās darba vietas. Pateicoties viņam ASV kļuva enerģētiski neatkarīga un naftas cenas nokritās līdz 30 dolāriem, kas neļāva Putinam eskalēt kara darbību Austrukrainā un aktīva šaušana atsākās tikai, kad demences pacients Baidens piezvanīja Putinam un izteica savu padevību. Tramps piespieda nicināmās Putina kuces: Merkeli un Makronu, tērēt aizsardzībai sarunātos 2%, viņa laikā krievu lidojošie zārki neuzdrīkstējās lidot pāri ASV kara kuģiem. Pēc sarunām ar Trampu, mandu Kim pārtrauca kodolizmēģinājumus un vairs nešāva raķetes pāri Japānai. ASV vēstniecība tika pārcelta uz Izraēlas galvaspilsētu Jeruzālemi, ko pirms Trampa bija solījuši daudzi, Izraēla nodibināja diplomātiskās attiecības ar AAE un būtiski uzlaboja attiecības ar visām saprātīgām arābu valstīm, pat tik tālu, ka Izraēlas civilām lidmašīnām tika atļauts izmantot SA gaisa telpu. Trampa laikā Irānas lupatgalvas atkal bija novestas situācijā, kādā tās bija, pirms Obama tām atdeva iesaldētos 140 miljardus dolāru urāna bagātināšanai un raķešu būvei. Trampa kungs nebaidījās nokaitināt Putinu, kā Obama vai Baidens, drīzāk Putins no viņa mīza. Pēc tam, kad Putins pārkāpa kādas vienošanās, bez garas domāšanas ar Tomahawk’iem tika iznīcināta krieviem svarīga lidosta Sīrijā. Deir ez-Zoras provincē tika nogalināti vairāk kā 200 krievu algotņu, kas uzbruka kurdu naftas objektiem. Tramps nekonsultējās ar Putinu par terorista Nr 2, Suleimani, likvidēšanu, ko pēc tam žēli apraudāja Pelosi, Obama, Baidens, Soross, Streips, Kariņš, Kalniņš, Raudseps un to kremļa pahans, protams.
    Padibenēm, kādiem 30 miljoniem, liekas, ka tās bija viņas, kas ierieba ASV, Sīrijai, Ukrainai un visai pārējai civilizācijai, ievēlot Baidenu, ko vēl Brežņeva laikā kremlī uzņēma ar pompu, kā Āfrikas cilvēkēdājus, nekā. Vēlēšanas tika nozagtas pēc kremļa lekāliem. Izrādījās, par Baidenu “nobalsojuši” vairāki desmiti tūkstoši 1900. gadā dzimušie un vecāki, miljoni ārzemnieku un nelegālo imigrantu.
    Lai pārliecinātos, kas patiesībā uzvarēja, pietika tikai paskatīties Trampa kunga tikšanās ar vēlētājiem pilnos stadionos un lidostās un vecīgā korumpanta Baidena tikšanos ar dažiem desmitiem statistu. Kad youtube vēl nebija noņēmuši dislike, es pastāvīgi (neklausījos protams), tikai paskatījos oficiālā The White House – YouTube like un dislike attiecības pie Baidena runām un nepatīk vienmēr 8-10 reizes pārsniedza “patīk”.
    NationalFile publicēja Ashley Biden dienasgrāmatu, kur tā uz 120 lappusēm bija aprakstījusi, kā viņa bērnībā bija spiesta ar tēvu iet kopā dušā, par seksuālām attiecībām. Uzbrukumā Veritas FIB apliecināja dienasgrāmatas identiskumu un meklēja, kas to varēja nopludināt. intervijā žurnālistiem Ashley, kas kārtējo reizi ārstējās no smagām narkotikām, apliecināja žurnālistiem, ka pati rakstījusi dienasgrāmatu un to, ka viņa uzskata, ka viņas narkomānija saistīta ar pārdzīvoto bērnībā. Par Baidena un viņa dēla Hantera attiecībām bērnībā, viņa nozaudētā notebook’ā nekas nebija minēts, tur bija tikai par korupciju ar ķīniešiem un krievijas organizēto noziedzību, bet tā kā Hanters arī bija narkomāns, par ko savulaik tika patriekts no armijas, ir pamats domāt, ka tēvs to arī seksuāli izmantoja. Jādomā, ka par Baidenu balsoja tādi, kam arī patīk mazi bērni, gan savējie, gan svešie.
    Pilnīgs pretstats ir Trampa kunga krietnie un talantīgie bērni.

    +1
    0
    Atbildēt

    2

    Jānis Lakijs > QAnon 09.07.2022. 12.36

    Un Vidvuds Beldavs apklusa, jo žurnālā IR neko par to visu nebija lasījis :))))

    0
    0
    Atbildēt

    0

    QAnon > QAnon 10.07.2022. 21.27

    Pretīgā večuka, Putina kuces dēls, tētuka starpnieks neskaitāmos koruptīvos darījumos ar Ķīnu, krieviju, Kazahstānu un, iespējams arī z-Koreju un Irānu, Hanters, atrodoties detoksikācija, kas maksā 75 000 dzer un smēķē īpaši bīstamu nēģeru narkotiku, kreku: https://www.youtube.com/watch?v=VX0wEBAxY1o

    0
    0
    Atbildēt

    0

kolpants 06.07.2022. 12.30

Для исследователя должен быть характерен систематический подход, поэтому нужно продолжить
За что памятник Альберту? Он Ригу вовсе не ради латышей создал.
Ульманис-предатель, призвавший не сопротивляться наступлению СССР.
Автор, больше последовательности! Это настоящий момент не останавливаться на полпути!

0
0
Atbildēt

1

    Vidvuds Beldavs > kolpants 07.07.2022. 16.43

    Ulmaņi Latvijā ir daudz. Ja runa ir par prezidentu Kārli Ulmani, ko viņš nodeva?

    Ulmaņa valdīšanas laikā ekonomika uzplauka un latviskā identitāte tika stiprināta un tā pārdzīvoja 50 gadu PSRS okupāciju. Ulmani apcietināja 22. jūlijā 1940. gadā. Ir skaidrs, ka viņš nepazina PSRS varu. Tā nebija kā Krievu Imperijas vara 1905. gadā, kad Ulmanis piedalījās 1905. gada revolūcijā.

    Ja būtu rīkojies citādi vai Latvijas neatkarība būtu atjaunota 1990. gadā?

    0
    -1
    Atbildēt

    1

    kolpants > Vidvuds Beldavs 08.07.2022. 13.43

    Соседнюю страну может не знать простой рабочий и крестьянин. Любой руководитель всегда знает, что происходит в соседних странах. Никто не отменял ни разведку, ни на крайний случай, дипломатов, которые тоже не просто сидят в посольстве.
    Поэтому эти оправдания совершенно не катят, знал он и про 1937 и прочее.
    Утверждение, что именно Ульманис именно так закрепил латышскую идентичность, ничем не подтверждено. Точно так можно утверждать, что эту идентичность поддерживал СССР, при котором при всех его идеологических режимах латышской прозы и поэзии печаталось в разы больше, не говоря о театре и кино. Долгая дорога в дюнах и Лимузин цвета яновой ночи до сих пор популярны. Что может предоставить современный кинематограф соразмерное? И это не были боевики или фантастика, где нужны десятки миллионов бюджет, чтобы сказать, что сейчас денег нет.
    И да, вопрос-для расцвета идентичности нужен авторитарный режим, запрет других партий? Иначе идентичность не расцветает?

    Экономика расцвета благодаря Ульманису или это просто был удачный момент в мировой экономике? Точно так тогда все наши политики заявят, что расцвет экономики – их заслуга. А кризисы-это все внешнее влияние.

    0
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu