Aizliegto Jāņu uguns • IR.lv

Aizliegto Jāņu uguns

Draugu kopa plāno Jāņu svinības Draugu kopa plāno Jāņu svinības. Foto — Ieva Salmane, Jura Vīksnas un Lielvārdes muzeja arhīvs
Laura Dumbere

Pirms 50 gadiem Lielvircavas skolā notika grandioza Jāņu svinēšana ar 200 dalībniekiem no Latvijas un Lietuvas. Starp viesiem iefiltrējās arī čekas ziņotāji, tāpēc daudziem jāņabērniem šī pulcēšanās vēlāk maksāja dārgi. Par spīti padomju represijām, iekšējā uguns nekad nenodzisa

Neilgi pirms Zāļu vakara tiekos ar cilvēkiem, kuri 1972. gadā Lielvircavā sarīkoja leģendārus Jā­ņus, par kuriem zina stāstīt arī viņu bērni un mazbērni, jo tas ir katras dzimtas īpašais stāsts. Vīksnas, Bojāri, Penči — tās ir tikai dažas no ģimenēm, kas toreiz līgoja tā, ka visa Zemgale līdzi līgojās. Daudzi rīkotāji un svinētāji jau devušies aizsaulē.

No atlikušās «buržuāzisko nacionālistu grupas» uz pasākuma 50. jubilejas interviju apsolījušies ierasties pieci, tomēr divi vīri saslimst ar šā gada neparasti vēlīno gripu. Tāpēc pie lašmaizīšu un sarunu galda palieku ar trim izturīgākajiem — folkloras pētniecēm un Triju Zvaigžņu ordeņa virsniecēm Māru Vīksnu un Beatrisi Reidzāni, un enerģētiķi un zemnieku Juri Vīksnu.

Toreiz viņi bija aizrautīgi ideālisti ar jaunības vēju matos. Viņi pat nesaprata, kādas ziepes savārījuši, bez padomju ierēdņu atļaujas organizējot tik vērienīgu Jāņu svinēšanu. Nesaprata, līdz čeka klauvēja pie durvīm.

Padomju okupācijas laikā Jāņu svinēšana bija slidena un neskaidra taciņa — it kā tie nebija oficiāli aizliegti. Ne atļauti, ne aizliegti.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu