Dziedātāja Olga Rajecka svin 60 gadu jubileju ar vērienīgu koncertu programmu visā Latvijā. Viņa uzskata, ka cilvēkam svarīgi saglabāt savu balsi — ne tikai vokālā, bet arī cilvēciskā nozīmē
Olga Rajecka dzied jau 46 gadus. Iedziedājusi vairāk nekā 1200 dziesmu un tām visām zina vārdus bez aizķeršanās. Viņas balss skan kā jaunai meitenei. Savus skaistos sešdesmit viņa svin bez slēpšanās — tā nav nekāda mistiska «apaļā jubileja». Skaitļi viņu dara lepnu un bagātu. Īsto dzimšanas dienu nosvinēja janvārī savas mājas pagalmā, jo pandēmijas dēļ pulcēties iekštelpās nebija atļauts. Lielajā aukstumā viesus sildīja jubilāres sirsnība, karsta soļanka, asinsdesas, speķmaizītes un karstvīns.
Olgas unikālā balss ar neticamām oktāvām, protams, ir nozīmīgākā leģenda. Bet tikpat leģendāra ir viņas izslavētā viesmīlība un gardie ēdieni. Olga un karsta zupa ir nešķiramas!
Koncertu Mana svētku diena maratons iesācies 2. aprīlī un turpināsies līdz pat augustam. Kas raksturīgi Olgai — viņa dziedās ne tikai lielajās koncertzālēs, bet arī mazpilsētu estrādēs un pagastu kultūras namos, jo viņai neviena skatuve nav maza un nenozīmīga. Katrs cilvēks gaidīts kā īpašs ciemiņš. Viņa vēlas, lai koncerti būtu svētki gan klausītājiem, gan kolēģiem mūziķiem un dejotājiem. Lai visi kaut uz brīdi jūtas laimīgi šajā tumšajā kara laikā un var noraust gaiša aizkustinājuma, nevis bēdu asaru. Īpašs vēstījums ielikts Olgas jaunajā dziesmā Gabaliņš no manis, kas stāsta par laimi, ko viņa dala kā torti — gabaliņš man, gabaliņš tev un vēl gabaliņš tiem, kuriem darīts pāri…
Rajeckai ir daudz mīļu iesauku. Mamma viņu sauc par Oļīti. Septiņus gadus vecais padēls — par Ļaļīti vai Ļaļi. Imants Kalniņš par Olgiņu, citi par Oldzīti. Latgalē viņa ir Oļeite. Arī es zvanu Olgai Rajeckai un dzirdu sevi sakām: «Labdien, mīļā Olga!» Pēc tam domāju — šausmas, cik familiāri! Bet uzrunāt viņu par Rajeckas kundzi šķiet samāksloti un neērti. Viņai arī nevajag tādu ārišķīgu klanīšanos. Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere apzinās savu īpašo vērtību un neapstrīdamo, neaizstājamo vietu latviešu mūzikā. Un mūsu sarunu pabeidz ar vārdiem: «Nu tā, mana mīļā…» Mīlestības nekad nav par daudz. Īpaši šobrīd.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.