Kara noziegumi — smagais ceļš līdz tiesiskuma uzvarai • IR.lv

Kara noziegumi — smagais ceļš līdz tiesiskuma uzvarai

Ērika Kineca, AP

Šausminošās fotogrāfijas un stāsti, kas pēc Krievijas spēku atvilkšanas sāk pienākt no Ukrainas pilsētām, liecina par tādām pašām zvērībām, kādas piedzīvotas gan Otrā pasaules kara laikā, gan arī Kambodžā 70. gados un Balkānos 90. gados.

Pēc Bučas apmeklēšanas pirmdien Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka šajā pilsētā spīdzināti un nogalināti vismaz 300 civiliedzīvotāju — viņš to nosauca par genocīdu. Pilna aina atklāsies tikai pakāpeniski, jo atkāpjoties krievu spēki mīnē teritorijas un piekļuve tām prasa pamatīgas pūles. ASV prezidents Džo Baidens publiski paziņoja, ka uzskata Krievijas līderi Vladimiru Putinu par kara noziedznieku, kas jāsauc tiesas priekšā. Līdzīgus vārdus jau pagājušajā sestdienā pauda arī šveiciete Karla del Ponte, kas bija galvenā apsūdzību uzturētāja ANO kara tribunālos par Ruandā un Balkānos pastrādātajiem noziegumiem. «Putins ir kara noziedznieks», kuram jāizsludina starptautisks aresta orderis, intervijā avīzei Le Temps paziņoja del Ponte.

Taču — kā būs iespējams sodīt vainīgos?

Krievijas prezidenta un citu viņam tuvu cilvēku saukšana pie atbildības ir garš un sarežģīts process, brīdina starptautisko tiesību eksperti. «Protams, atrastie ķermeņi ar acīmredzamām eksekūcijas pazīmēm — šāvieniem galvā — ir spēcīgs kara nozieguma pierādījums,» saka Klints Viljamsons, kas pildīja ASV īpašā sūtņa pienākumus kara noziegumu jautājumos 2006.—2009. gadā. «Ja upuri atrasti ar sasietām rokām, aizsietām acīm, ja ir redzamas spīdzināšanas vai izvarošanas pazīmes, tas apsūdzības padara vēl spēcīgākas. Šādas darbības nav pieļaujamas nekādos apstākļos neatkarīgi no tā, vai upuri ir civiliedzīvotāji vai gūstā saņemtas militārpersonas.»

Nav nekāda pamata cerēt, ka pati Krievija atzīsies kara noziegumos. Krievijas Aizsardzības ministrija jau svētdien deklarēja, ka Ukrainā «neviens civiliedzīvotājs nav saskāries ar vardarbīgu rīcību no Krievijas armijas puses». Savukārt ārlietu ministrs presē publicētos attēlus un stāstus nosauca par viltus ziņām, jo Bučā atklātās šausmas esot «Kijivas inscenēta pretkrievu provokācija», proti, līķi pilsētas ielās esot samesti pēc tam, kad Krievijas spēki atkāpās marta pēdējās dienās.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu