Uzņēmums Five Stars Caps ražo cepures Ķīnā, bet pārdod tās pa visu pasauli. To visu dara tikai divi cilvēki — dizainers un tirdzniecības speciālists — nelielā birojā Rīgas centrā
Uzņēmuma Five Stars Caps birojā Lāčplēša ielā atrodas dators ar lielu monitoru, ar kuru strādāt pie dizaina lietām, paprāva cepuru paraugu kolekcija un firmas īpašnieks Alvis Veinbergs viens pats. Tas nav tāpēc, ka darbinieki strādātu no mājām pandēmijas apstākļos, bet gan tāpēc, ka uzņēmumā, kas pērn pasaulē pārdevis vairāk nekā 30 tūkstošus personalizētu cepuru, patiesībā bez Alvja, kurš nodarbojas ar dizainu un pasūtījumu noformēšanu, strādā vēl tikai viens darbinieks, kura pārziņā ir klientu meklēšana.
Vienlaikus Five Stars Caps ir globāls uzņēmums. Uz galda novietotās cepures rotā dažādi logotipi, no kuriem es pazīstu tikai slaveno Kauņas basketbola klubu Žalgiris, kā arī pašmāju boksera Maira Brieža logotipu, pārējie pieder dažādiem sporta klubiem vai uzņēmumiem kaut kur Eiropā, kas var būt un var arī nebūt pazīstami ārpus savas valsts, pilsētas vai subkultūras robežām. Cepures tiek šūtas Ķīnā, bet starp uzņēmuma klientiem ir, piemēram, vairums Vācijas augstākās handbola līgas klubu. Daudzkārtējie Vācijas hokeja čempioni Manheimas Adler, vairāk ASV pazīstamais motociklu tūninga uzņēmums West Coast Choppers, kāds cīņas sporta klubs Čehijā un daudzi citi.
Kā tas izdevies uzņēmumam, kas dibināts tikai 2015. gadā, darbojoties nelielā Rīgas birojā, kas vēl nesen tika dalīts ar citām firmām? «Mūsu specifika ir tāda, ka mēs piedāvājam pilnīgi no nulles izgatavotas personalizētas beisbola cepures mazās partijās — sākot no 18 cepurēm. Citas nelielas kompānijas, kas nodarbojas ar cepuru personalizēšanu, uzšuj logotipus uz jau gatavām cepurēm, kas samazina to kvalitāti un ierobežo iespējas, piemēram krāsu izvēlē,» gluži kā prezentācijā, sava uzņēmuma panākumus skaidrojot, noskalda Alvis. «Lielās kompānijas savukārt nenodarbojas ar tik maziem pasūtījumiem.»
Sākumā vilšanās
Tieši šo samērā šauro specifikāciju Alvis min kā savu panākumu pamatu. Taču līdz tam bija jānonāk, un viss sākās pavisam citādi — gandrīz nejauši, viņš stāsta. Viņa ceļš uzņēmējdarbībā ir bijis visnotaļ līkločains. Viņš vienmēr jutis sevī māksliniecisku ievirzi, bērnībā vēlējies būt animators. Vēlāk ieguvis bakalaura grādu ekonomikā un aizgājis strādāt lielā mediju aģentūrā. Tas bijis labi atalgots, prestižs darbs, taču viņš nav juties ērti, strādājot citu labā. Alcis pēc sava biznesa. Vienu brīdi viņam piederēja pludmales restorāns Portugālē, taču tur ar biznesu īsti neveicās. Dzīvojot Portugālē, paralēli sācis nodarboties ar grafisko dizainu, pašmācības ceļā apguvis programmas, beigu beigās tas arī novedis pie cepurēm.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.