Lai spētu krīzē parūpēties gan par sevi, gan atbalstīt līdzcilvēkus, svarīgi nesastingt bailēs, bet izprast emocijas un gatavoties dažādiem notikumu attīstības scenārijiem
Bailes ir dabiska reakcija, saskaroties ar briesmām. Kad nonākam ekstremālos apstākļos, kādus šobrīd rada kara ēna pakausī, ir normāli, ka jūtamies slikti, uzsver klīniskā un veselības psiholoģe Ilze Vardanjana. «Šīs sajūtas un domas ir gana racionālas. No kā tad vēl mums būtu jābaidās, ja ne no kara?» viņa saka.
Kopā ar antropoloģi Māru Laizāni abas pagājušajā gadā izveidojušas platformu Tiek.lv, kurā dalās ar pierādījumos balstītu informāciju par psihisko veselību un iespējām saņemt atbalstu tās uzlabošanai. Sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, sociālajos tīklos publicēja ierakstu par bailēm no kara, strukturēti stāstīja par to, ko darīt, lai mazinātu trauksmi. Ieraksts guva milzīgu atsaucību.
«Pirmais solis ir nešaustīt sevi par to, ka es, tāds gudrs prāta cilvēks, tagad ļaujos emocijām. Ir normāli, ka mums šobrīd nāk katastrofālas, trauksmes domas. Tā gan mans prāts, gan gudrais ķermenis ļauj uzzināt, ka esmu briesmās. Mana nākotne šajā drošajā, mierīgajā Baltijas jūras zemē Latvijā pēkšņi ir apdraudēta,» saka psiholoģe.
Taču trauksme rada trauksmi, tāpēc svarīgi apzināties savu domu virzību un turpināt rūpēties par sevi un savu emocionālo stāvokli, lai spētu būt noderīgs gan sev, gan citiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.