Latvijai jāpaceļ balss • IR.lv

Latvijai jāpaceļ balss

3
Daniels Telesklafs. Zīmējums — Ernests Kļaviņš
Pauls Raudseps

Bijušais Moneyval priekšsēdētājs Daniels Telesklafs atklāj, cik reāla bija Latvijas iespēja nonākt naudas atmazgātājvalstu «pelēkajā sarakstā» un kas ļāva izglābties

Mēdz teikt — nāks citas problēmas, pašreizējās aizmirsīsies. Daudzu apziņā tas noticis ar «finanšu sistēmas kapitālo remontu» — krīzi, kas 2018. un 2019. gadā smagi gūlās uz valsts pārvaldes pleciem, jo nelabvēlīgs rezultāts būtu Latviju ierakstījis starptautiskajā naudas atmazgātājvalstu «pelēkajā sarakstā» ar nopietnām sekām gan banku sektoram, gan tautsaimniecībai kopumā. Pēc finanšu uzraudzības iestāžu nopietnas nostiprināšanas un nerezidentu naudas plūsmu būtiskas samazināšanas Latvija 2020. gada februārī tomēr izvairījās no nelabvēlīgā lēmuma, bet tobrīd sabiedrību sāka satraukt jau pavisam cita krīze — pandēmija.

Tomēr šonedēļ Rīgā Latvijas Finanšu izlūkošanas dienesta rīkotā konferencē piedalījās Daniels Telesklafs (Daniel Thelesklaf), kurš līdz 2019. gada jūlijam bija Eiropas Padomes paspārnē izveidotās naudas atmazgāšanas apkarošanas organizācijas Moneyval priekšsēdētājs, tāpēc viņam bija dziļš ieskats gan Latvijas vērtēšanas procesā, gan cīņā pret naudas atmazgāšanu pasaulē kopumā. Latvijai eksāmens ir beidzies, bet Telesklafs amatu atstājis, tāpēc cerējām, ka viņš kā privātpersona varētu izteikties atklātāk nekā 2018. gadā, kad Ir pirmo reizi viņu intervēja. Tā arī notika.

Tiekamies tiešsaistē konferences pusdienu pauzē, un es sāku ar jautājumu — vai Telesklafs bija pārsteigts, ka Latvijai izdevās izvairīties no pelēkā saraksta? «Iespēja tur nokļūt bija divas trešdaļas,» tagad atzīst Telesklafs. «Citu valstu pieredze liecināja, ka Latvijas izredzes nav labas.» Tomēr bija faktori, kas mūsu valstij nostrādāja par labu. «Man bija iespaids, ka šis jautājums jau bija apzināts. Cilvēki jau zināja, ka nebija labi tas, kas notika vienā banku sektora daļā, taču sprieda — kamēr tas rada ienākumus un palielina nodokļos iekasēto naudu, spiedīsim citronu, cik vien iespējams.» Tajā pašā laikā bija skaidrs, ka vienā dienā tas viss var beigties. Citām valstīm nereti paiet ilgs laiks, kamēr tās apjēdz problēmas nopietnību, bet Latvija to saprata uzreiz.

Otrs svarīgais faktors bija Latvijas gatavība ne tikai ķeksīša pēc izpildīt ieteikumus — piešķirt vairāk naudas uzraugiem, organizēt mācības, palielināt ziņojumu skaitu. Latvija faktiski samazināja risku, kuru radīja nerezidentu klienti un nauda, kas plūda caur kontiem Latvijas bankās, pārsvarā no Austrumiem uz Rietumiem. «Tas mani pārliecināja,» atzīst Telesklafs un norāda, ka tas ir viens no retajiem gadījumiem, kad valsts ne tikai identificē problēmu, bet arī rīkojas, par spīti īstermiņa zaudējumiem tautsaimniecībā. «Ir ļoti grūti pārliecināt visus FATF [starptautiskās naudas atmazgāšanas apkarošanas organizācijas] biedrus, ka esi rīkojies pareizi, sevišķi, ja ir slikta reputācija», bet Latvijas reālā rīcība gan deva pamatu uzticēties, gan rādīja labu piemēru citām valstīm.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu