Kā mazināt pārtikas izšķērdēšanu 1

Ilustratīvs foto: Evija Trifanova, LETA

Apvienoto Nāciju Organizācijas dati liecina, ka trešdaļa pasaulē saražotās pārtikas iet zudumā vai nonāk atkritumos, izraisot milzīgu ietekmi uz ekonomiku, vidi un sabiedrību. Pārtikas atkritumu pūšanas procesā izdalās 6–8% gāzu, kas ir līdzvērtīgi gandrīz 90% globālās transporta nozares radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju.

Izšķērdīga ražošana un izmantošana

Katru gadu pārtikas zudumi un atkritumi visā pasaulē rada aptuveni 812 miljonu eiro saimnieciskos zaudējumus. Pašreizējo ražošanas un izplatīšanas paņēmienu dēļ pārtikas zudumi rodas visā pārtikas piegādes ķēdē: lauku saimniecībās, apstrādes un transportēšanas procesā, lielveikalos, restorānos un mājās.

Daudzi pat neiedomājas, ka nepareiza pirkumu plānošana, pārmērīga ēdiena daudzuma gatavošana maltītei vai nezināšana, kā pareizi glabāt nopirktos augļus vai gaļas produktus, rada milzīgu problēmu, kas Eiropas Savienībā izmaksā aptuveni 143 miljardus eiro gadā. Tik milzīga pārtikas izšķērdēšana pastiprina pārtikas trūkumu, nepietiekamu uzturu un palielina plaisu starp bagātajiem un nabagajiem. 800 miljoni pasaules iedzīvotāju pastāvīgi dzīvo badā, savukārt gandrīz trešdaļu saražotās pārtikas neapēd. Rezultātā 9 no 10 cilvēkiem Eiropā vides krīzes dēļ jau ir mainījuši savus ēšanas paradumus.

Ietekmē cilvēkus un planētu

Katra izvēle par pārtiku vai dzērieniem ietekmē mūsu veselību un labsajūtu, un, galu galā, arī planētas veselību. Pastāv daudz pieņēmumu tam, ko varētu uzskatīt par ilgtspējīgu diētu, bet kopumā tā sabalansē mūsu labsajūtai vajadzīgo un pasargā planētu, gādājot, ka nākamās paaudzes varēs baudīt tos pašus dzīves priekus, ko mēs baudām šodien.

Pārtikas un dzērienu ražošanas uzņēmums „Nestlé” par prioritāti ir izvirzījis pārtikas atkritumu daudzuma samazināšanu un nepārtraukti sadarbojas ar partneriem un vietējo sabiedrību, lai mazinātu pārtikas izšķērdēšanu un panāktu ilgtspējīgāku patēriņu.

Uzņēmums sniedz 10 padomus, kā mājsaimniecības var mazināt pārtikas izšķērdēšanu un kaitējumu videi:

  1. Plānojiet pirkumus. Tas skan diezgan vienkārši, bet tam ir jākļūst par paradumu. Zelta likums: nepērciet pārāk daudz.
  2. Iepazīstiet saldētavu. Saldētava var palīdzēt samazināt pārtikas atkritumu apjomu. Sasaldējiet augļus un dārzeņus sezonā, kad tie ienākas. Sasaldējiet maizi un citus produktus, ko patērējat lēnāk.
  3. Izpētiet derīguma termiņus. Mēs esam izveidojuši izšķērdīgu ieradumu uzskatīt datumus „izlietot līdz” vai „ieteicams līdz” par dienu, kad ēdiens jāizmet, ja tas nav apēsts. Termiņa norāde ir iemesls 20% mājās izmestās pārtikas, taču tās nav akmenī kaltas.
  4. Glabājiet pārtiku pareizā vietā un pareizā temperatūrā. Tā var ievērojami pagarināt produktu derīgumu. Kad esat noskaidrojis, kuri produkti ir jāglabā ledusskapī, izpētiet, kura vieta ledusskapī ir vispiemērotākā.
  5. Gatavojiet vairāk nekā vienai ēdienreizei. Gatavojot uzreiz vairākus ēdienus, tiek ietaupīta enerģija, ūdens un laiks. Ja saldētavā atrodas iepriekš pagatavoti ēdieni, ievērojami mazinās kārdinājums paķert līdzņemamo ēdienu vai pirkt pārtiku neplānoti.
  6. Porciju kontrole. Kontrolējot ēdiena daudzumu šķīvī, jūs ne tikai ierobežojat patērēto kaloriju daudzumu, bet arī pārtikas apjomu, kas nonāk atkritumos. Sāciet ar mazu porciju un paņemiet vēl, ja vēlaties.
  7. Ziniet, kas jums ir. Kontrolējiet ledusskapja saturu. Tik daudz kārbiņu ar pārpalikumiem ir paslēptas aizmugurē un atkal nonāk uzmanības lokā tikai tad, kad to saturs jau pārsniedzis labāko laiku. Sakārtots ledusskapis nozīmē, ka varat redzēt, kas ir jāēd drīzumā un kuras sastāvdaļas jānopērk veikalā. Neaizmirstiet jaunos krājumus nolikt aizmugurē, lai vispirms apēstu agrāk iegādāto un pagatavoto.
  8. Ziedojiet pārtikas bankām. Ja konstatējat, ka jums ir pārāk daudz pārtikas, apsveriet iespēju to uzdāvināt kādam citam, kam tā ir vajadzīga. Tas var būt kaimiņš, radinieks vai vietējā pārtikas banka.
  9. Kompostējiet pārtikas atliekas. Neizmetiet pārtiku atkritumu tvertnē, bet gan kompostējiet to. Tad tā pārvērtīsies par barības vielām bagātu mēslojumu, nevis pūs izgāztuvē. Tomēr kompostēšanai vajadzētu būt pēdējam līdzeklim.
  10. Kontrolējiet atkritumu apjomu. Lai to samazinātu, pierakstiet, ko katru nedēļu izmetat. Būsit pārsteigti, cik daudz tas ir, un varēsit novērtēt, ko iegādājaties par daudz.

Informāciju sagatavojusi projektu vadītāja Kristina Bišofa.

Komentāri (1)

Sskaisle 08.02.2022. 10.13

ANO lai iet uz poda, sasodītie.

Eiropu, pasauli terorizē putins=krievija, bet ANO klusē.
Ja man būtu teikšanai – ne eirocentu nemaksātu tādiem tukšiem bumbiņdirsejiem un naudas izškērdētājiem. To naudu atdotu , piemēram, Jemenas badā mirstošiem bērniem

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu