Nedēļas notikumi pasaulē
Pirmdienas rītā konstatēts vērienīgākais robežpārkāpēju mēģinājums no Baltkrievijas ienākt Polijā. Pārsvarā robežšķērsotāji ir jauni vīrieši no Tuvajiem Austrumiem, kurus līdz robežai pavadīja baltkrievu drošības spēku karavīri. NATO pirmdien paziņoja, ka ir gatava atbalstīt savus sabiedrotos un sniegt palīdzību, ja tā būs nepieciešama. Vācijas iekšlietu ministrs Horsts Zēhofers lūdza Eiropas Savienības (ES) atbalstu migrantu krīzē kā Polijai, tā Vācijai. Latvijas, Lietuvas un Polijas valdību vadītāji rosinās ES lemt par stiprākām sankcijām pret Lukašenko režīmu. Stingrāku sankciju režīmu Baltkrievijai atbalsta arī EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena. Lietuva no 10. novembra uz mēnesi pierobežas joslā ievieš ārkārtas stāvokli.
ASV pirmdien atvēra robežas ceļošanai 33 valstu pilsoņiem, tai skaitā no ES, ja viņi ir pilnībā vakcinēti pret Covid-19. ASV robežas ieceļošanai bija slēgtas 20 mēnešus. Taču Austrijā, tāpat kā Vācijā, Bavārijā, stājās spēkā stingrāki ierobežojumi cīņā ar pandēmiju. Savukārt Francijas parlaments nolēma līdz 2022. gada jūlijam turpināt izmantot Covid pases, kuru lietošana bija apstiprināta līdz novembra vidum. No sestdienas sejas maskas atkal jānēsā Islandē un jāievēro distancēšanās, bet Nīderlandes pilsētā Hāgā svētdien notika protesti pret atjaunotajiem Covid ierobežojumiem.
Lielbritānija pirmā pasaulē apstiprinājusi ASV farmācijas uzņēmuma Merck tabletes pret Covid-19 — molnupiraviru iesaka sākt lietot uzreiz pēc inficēšanās diagnosticēšanas cilvēkiem ar papildu veselības problēmām, piemēram, aptaukošanos, diabētu un sirds slimībām. Lielbritānija jau iepirkusi 480 molnupiravira ārstēšanas kursus (piecas dienas pa divām tabletēm). Merck sola līdz gada beigām saražot tabletes, kuru pietiks 10 miljoniem ārstniecības kursu.
ANO Klimata konferencē COP26 pagājušajā nedēļā vairāk nekā 100 valstu līderi apņēmās līdz 2030. gadam pārtraukt nekontrolētu mežu izciršanu. Šajās valstīs ir vairāk nekā 85% pasaules mežu platību. Savukārt ASV prezidents Džo Baidens un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņoja, ka abas puses ir vienojušās līdz 2030. gadam samazināt metāna gāzu emisijas par 30%, salīdzinājumā ar 2020. gadu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.