Kristians Brekte (40) ir multimākslinieks un pētnieks. Viņš neatzīst rāmjus, jo tie garlaiko un neļauj iet tālāk. Savos darbos viņš tiecas savienot pagātni un tagadni, redzamo un dzirdamo, pārbīdīt robežas, bet ne provocēt
Šis nav tas gadījums, kad mākslinieks «no rīta pamodās slavens». Kristians Brekte jau krietni sen ir viens no savas paaudzes līderiem, un slavas viņam pietiek: viņš ir Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors, Glezniecības katedras vadītājs, beidzis Andra Freiberga «scenogrāfus» un tagad pats skolo topošos teātra māksliniekus, ticis arī pie nominācijas Purvīša balvai.
Sastapt Brekti nav viegli — pa dienu viņš strādā ar studentiem Mākslas akadēmijā, vakaros mēģina, brīvdienās braukā pa visu Latviju un ieraksta zemo frekvenču skaņas, iedvesmojoties no Konstantina Raudives sarunām ar gariem. Top kārtējais projekts, kuru jau oktobrī gaida Tallinn Music Week. «Veicam ierakstus dažādās Latvijas vietās un saķerto viļņu materiālu izmantojam savos skaņdarbos.».
Lai arī runājam par mākslu vispār, iemesls, protams, ir nu jau krietni ieilgušais skandāls ap Džemmai Skulmei veltīto Akas ielas murāli, kurā izmantoti motīvi no gleznotājas bērnības dienu zīmējumiem. Cilvēku reakcija uz to māksliniekam bijis liels pārsteigums. «No rīta pamodos un dabūju pa seju,» Kristians ironizē. «Kādam antropologam šis būtu labs pētījums. Tur varētu mierīgi uzrakstīt bakalaura darbu — par to, ka esmu sācis pilsoņu karu, sadalījis pilsētu divās frontēs. Murgs kaut kāds.»
Šis nav pirmais tavs darbs, kas izraisījis tādus strīdus. Raiņa un Aspazijas jubilejas gadā jau bija zīmējums ar viņu deju un puspliko dzejnieci.
Toreiz tas bija pasūtījums žurnāla Domuzīme pirmā numura vākam. Piezvanīja [māksliniece] Sarmīte Māliņa — lai uztaisot kaut ko, par ko runā. Viņa man atsūtīja to Brežņeva bildi, kur viņš bučojas ar Honekeru, vajagot kaut ko tādu. Nu tad es arī uzbliezu, bet viņi tur «nočurāja». Esmu dzirdējis, ka tā zīmējuma dēļ daudziem sīkajiem galvā vispār saslēdzās, kas tas Rainis tāds ir. Citādi tajā jubilejas gadā visiem no Raiņa vārda jau pumpas metās.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.