Strupceļā

Egils Grasmanis. Zīmējums — Ernests Kļaviņš
Ieva Puķe
Print Friendly, PDF & Email

Pie Latvijas robežas gaidošie Irākas pilsoņi nedēļas sākumā devās atpakaļ uz Baltkrieviju, taču Gribu palīdzēt bēgļiem vadītājam Egilam Grasmanim par notikušo ir skarbi secinājumi. «Censties parādīt, kurš pret viņiem ir nežēlīgāks — mēs vai Lukašenko —, nav pareizi»

Bērni slimi? Jā, es tūdaļ piezvanīšu, pie jums atbrauks ārsts — Egils Grasmanis telefonsarunas dēļ pārtrauc brokastis. «Mazi dzīvnieki, kas kož, — kas tas varētu būt?» viņš vaicā man. Starp Latvijas un Baltkrievijas robežām iestrēgušo Irākas bēgļu angļu valoda nav spoža, spriežam, ka, iespējams, domātas ērces. Pēc mirkļa atkal zvana Egila telefons. Tas pats runātājs retoriski paziņo: vairs nevēlas pieņemt palīdzību. Tās dienas vakarā ziņās izskan: daļa zem klajas debess mītošo irākiešu izmisumā sākusi badastreiku. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu