Pusaudžu gadi pašmāju komēdijā Tizlenes
Nezinu, kam pieder teiciens, ka skolas laiks esot skaistākais cilvēka dzīvē — šķiet, nepazīstu nevienu, kas tā domātu. Arī savos atmiņu reģistros pusaugu gadus neesmu noglabājusi kā kaut ko bezrūpīgi idillisku. Vairāk tos atceros kā trauksmainības, neziņas un neskaidru cerību pilnu laiku.
Šīs sajūtas savā filmā Tizlenes humoristiski un ar veselīgu pašironiju ir nofiksējusi režisore Marta Elīna Martinsone. Viņas skolas laiku dienasgrāmatās balstītā filma vēsta par trim draudzenēm — devītklasniecēm Sarmīti (Asnāte Sofija Rožkalne), Svetu (Ludmila Karpova) un Katrīnu (Katrīna Dambeniece), kuras ir apņēmušās mainīt hierarhijas līdzšinējo dalījumu un no «tizlenēm» pārtapt par «populārākajām meitenēm skolā».
Ir jaunās tūkstošgades priekšvakars, un filmas varones, tāpat kā vētrainos deviņdesmitos aizvadījusī Latvijas sabiedrība, ar cerību pilnu skatu veras jaunā Millennium virzienā. Brīžam pat traģikomiski apzināties, cik daudz kopīga ir filmas pusaugu varonēm un tikko atjaunotās brīvvalsts sabiedrībai — jāapgūst pašregulācija un jāizvērtē, vai tiešām ir vērts mesties katrā kārdinošajā iespēju virpulī, kas uzmutuļo pie apvāršņa. Taču neatkarīgi no laikmeta iezīmēm pieaugšanas laika mulsumu neviens nav atcēlis, tāpēc Martinsones filmas varones tam drosmīgi stājas pretī.
Kas iedvesmo pusaudzi
Par iedvesmas avotiem draudzeņu grupa izvēlas popmūzikas elkus un kinofilmas (tiesa, ne latviešu, jo «tur visi aktieri ir veci un nesmuki»), bet būtisks pavērsiens galvenās varones dzīvē ir teātra izrādes noskatīšanās.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.