Ar sevi, bet arī citiem • IR.lv

Ar sevi, bet arī citiem

Edvards Kuks. Foto — Ieva Salmane
Anda Burve-Rozīte

Jaunais dzejnieks Edvards Kuks ar pirmo grāmatu Vadi piedāvā cilvēka tapšanas stāstu. Izglītojies Rietumeiropā, Kuks nākotni saista ar Latviju un karjeru zinātnes komunikācijā

Pirmais teksts, ar ko Edvards Kuks kļuva pazīstams, nebija dzeja. Tā bija rūpīgi izstrādāta, aizraujošā valodā uzrakstīta mūzikas recenzija par repa albumu. Nākamais solis arī nebija dzeja. Tulkojumi — kādreizējais Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolvents un Londonas Universitātes antropoloģijas students lasītājiem piedāvāja laikmetīgās amerikāņu dzejas atdzejojumus. 

Nu beidzot klāt grāmata, lai gan «beidzot» skan komiski, ja runājam par dzejnieku, kuram ir tikai 23 gadi. Šobrīd Edvards pabeidz savu maģistra darbu Māstrihtā, domā par doktorantūras studijām un nākotni, ko vēlas saistīt ar dzeju, mūzikas kritiku un (iespējams) valdības konsultācijām zinātnes jautājumos.

Vai fiziski ierobežojoši apstākļi, piemēram, liels karstums, ietekmē spēju uzrakstīt dzejoli?
Pavisam noteikti. Es rakstu, kad nedaru citas lietas. Piemēram, tagad kādu laiku neesmu neko rakstījis. Man bija intensīvs pavasaris: pabeidzu grāmatu, bija mācību prakse, rakstīju maģistra darbu. Vajag brīvu telpu galvā, lai kaut ko uzrakstītu.

Vai ir tā, ka nevari noturēties: ej pa ielu, velc ārā digitālo zīmulīti un pieraksti planšetē?
Grāmatā ir viens dzejolis, kas tā arī tapa: biju muzejā, radās ideja un to vajadzēja pierakstīt. Pēc tam mājās realizēju. Vai rakstīšana ir racionāli vadāms process? Ir liriķi, kas vienkārši sajūt un bliež. Man tas ir pārdomāts process. Sevišķi, domājot par grāmatu. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu