Cerība slimām sirdīm

Dana Kigitoviča. Foto — Kristīne Madjare
Diāna Jance
Print Friendly, PDF & Email

Jaunā ārste un zinātniece Dana Kigitoviča meklē veidus, kā Latvijā ražoto medikamentu meldoniju izmantot sirds labā kambara mazspējas ārstēšanai

Daudziem no mums ir kāds draugs vai radinieks, kurš sirgst ar sirds mazspēju, un ir skumji apzināties, ka jau gadiem ilgi pasaules veselības statistikā Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji šajā jomā ir pašā augšgalā. Tas nozīmē, ka mums ir visvairāk saslimušo un mirušo ar šo slimību. 

Iespējams, tieši tas pamudināja ārsti un zinātnieci Danu Kigitoviču meklēt jaunas iespējas sirds labā kambara mazspējas ārstēšanai — ar hronisku sirds mazspēju slimo arī viņas vecvecāki. Lai varētu kvalitatīvāk veikt pētījumu, gada sākumā Dana pieteicās L’Oréal Baltic, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas un Latvijas Zinātņu akadēmijas kopīgajai atbalsta programmai Sievietes zinātnē un nesen ieguva vienu no trim prestižajām stipendijām. 

Nebūs ceļojuma uz Grieķiju!

Programma Latvijā darbojas kopš 2005. gada, un tā nav balva par jau paveiktu pētījumu: stipendijai var pieteikties zinātnieces ar iepriekš sagatavotiem pētījumu projektiem, un tā domāta tālākā darba nodrošināšanai. Finansējums paredzēts, piemēram, materiālu iegādei un to transportēšanai, laboratoriskajiem izmeklējumiem, kā arī pētījumu procesā nepieciešamajam algotajam personālam. Finansējums nav paredzēts paša doktoranta atalgojumam.

«Nē, tas nav domāts ceļojumam uz Grieķiju!» par manu alošanos smaida arī zinātniece. Protams, stipendiju var saukt arī par apbalvojumu, jo tās prestižs sabiedrībā, īpaši zinātnieku aprindās, veicina jauno pētnieču (stipendijai var pieteikties līdz 40 gadu vecumam) profesionālo atpazīstamību un tādējādi paver plašākas iespējas. 

Zinātniskā darba izstrādei Rīgas Stradiņa universitātes doktorantiem pieejami arī līdzekļi no valsts budžeta — doktora studiju grants, tas ir, aptuveni 2000 eiro gadā, kas, pēc pētnieces pieredzes, nopietnam pētījumam ir pārāk maz, tomēr pietiekoši, lai veiktu doktora disertāciju.

12 stundu darbadiena

Doktorante Dana Kigitoviča kā ārste rezidente strādā pilnu slodzi nefroloģijas jeb nieru slimību nodaļā Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, ir asistente Rīgas Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedrā, kā arī praktikante Latvijas Organiskās sintēzes institūtā. Stāstīdama par savu dienas ritumu, ārste pati skaidro, ka galvenais ir laba plānošana, taču, nenoliedzami, viņa esot apveltīta ar lielām darba spējām un mērķtiecību. 

Paliek iespaids, ka Dana savu laiku plāno gandrīz pa minūtei. Kad pēc sarunas piezvanīju vēlreiz un lūdzu atsūtīt vizuālos materiālus, vispirms viņa skumjā un nogurušā balsī jautā, vai tas ir nepieciešams tūlīt, bet, uzzinot, ka var arī pēc dažām dienām, balss atkal bija moža. 

Tas nav brīnums — mūsu sarunas laiks iekritis vienā no viņas tik retajām brīvajām dienām, kad jaunā speciāliste cenšas pat nepieiet pie datora. Ikdienā esot aptuveni 12 darba stundas, reizēm arī vairāk, jo, kā jau visiem ārstiem, slimnīcā ir jāstrādā virsstundas vai diennakts dežūras. Tomēr lielā klīniskā darba slodze esot arī ieguvums, jo, darbojoties nefroloģijas nodaļā, piedaloties nefrologu kongresos un semināros, varot rast idejas, kā šīs zināšanas lietot kardioloģijas jomā, zinātniskajā darbā. 

Ir iespējas, bet datu nav

Zinātniece paskaidro, ka Latvijā izgudroto medikamentu meldoniju mūsu ārsti pazīst un plaši lieto, arī pētniecība par meldonija efektivitāti sirds kreisajam kambarim ir notikusi, un tā ir pierādīta. Fizioloģiski sirds kreisais un labais kambaris ir nedaudz atšķirīgi, arī to slimības ir atšķirīgas. Labā kambara mazspēja gan sastopama daudz retāk, retākas ir arī ar to saistītās kaites. 

Zinātniskā tēmā jāiekļauj kāda novitāte, jābūt kādam risināmam jautājumam, jo «nevar taču otro reizi atklāt vienu un to pašu lietu», — tāpēc Dana kopā ar doktorantūras darba vadītājiem izlēma pētīt meldonija efektivitāti sirds labā kambara mazspējas gadījumā. Par to dati līdz šim nav apkopoti. 

Interesanti: lai arī pirmā autorapliecība par meldoniju tika reģistrēta jau 1975. gadā, medikamentu plaši un ar panākumiem izmanto tikai Latvijā, kā arī gandrīz visās bijušā Austrumu bloka valstīs. Eiropas Savienības un Amerikas zāļu reģistros meldonija nav. Dana Kigitoviča uz jautājumu, vai pašai bijis būtisks apstāklis, ka medikaments ir izgudrots Latvijā, skaidro: «Domāju — meldonijs ir pierādījis savu efektivitāti, līdz ar to pie mums Latvijā izgudrots kas tāds, ar ko tiešām vērts lepoties pasaulē, tam jāatrod medicīnisks un zinātnisks pamatojums.»

Pētījumu veiks Stradiņa slimnīcā, un zinātniece cer, ka darbu varēs pabeigt aptuveni pēc pusotra gada. Līdzīgi kreisā kambara mazspējai, arī labā kambara mazspējas slimības gaita asociējas gan ar elpas trūkumu, gan ar slodzes tolerances traucējumiem, tomēr medikamenti, kurus lieto kreisā kambara mazspējas gadījumā, nav iedarbīgi slimībām, kuras saistītas ar plaušu asinsriti un labo sirds kambari. Meldonija terapijas rezultātā identificētie riska faktori un jaunās lietošanas metodes varētu samazināt augsto pacientu mirstību no sirds mazspējas Latvijā. 

Pārliecinošs pētījuma galarezultāts būs liels ieguvums — Latvijā varētu būt aptuveni 300 pacientu, kuri sirgst ar labā kambara mazspēju, kas radusies plaušu artēriju paaugstināta spiediena rezultātā. Pētniece gan uzsver, ka, progresējot sirds kreisā kambara mazspējai, attīstās arī labā kambara mazspēja un pacientu skaits faktiski ir būtiski augstāks. Vairāki no pacientiem ir jauni cilvēki. 

Sirds vēzis Covid-19 laikmetā

Sirds kambaru mazspēja ir nopietna veselības problēma, kas pasaulē skar līdz pat 40 miljoniem cilvēku, un slimības izplatībai ir tendence pieaugt. Kardiologi uzskata, ka gandrīz sestdaļa cilvēku pēc 65 gadu vecuma, kuri elpas trūkuma dēļ vēršas pēc palīdzības pie ģimenes ārsta, cieš no neatpazītas sirds mazspējas. Ārsti šo slimību mēdz saukt par sirds vēzi, jo pacientu mirstību gandrīz var pielīdzināt agresīvāko vēža gadījumu statistikai. Ticamākais, ka šobrīd topošās zinātņu doktores Danas Kigitovičas pētījuma rezultāti kļūs plaši zināmi arī citviet pasaulē, jo zinātnieki jau ilgstoši meklē jaunas terapiju metodes sirds mazspējas gadījumos. 

Īpaši aktuāls pētījums ir tagad, Covid-19 pandēmijas laikā. Zinātniece domā, ka pētījumi par vīrusa radītajām komplikācijām sirds labajam kambarim, iespējams, sāksies pavisam drīz. Līdz šim pandēmija ilgusi tikai pusotru gadu, savukārt labā kambara mazspēja nav akūta problēma, tās ir ilgtermiņa komplikācijas, un par tām varētu spriest, ātrākais, pēc gada vai pat diviem. 

Tikai 33% sievietes

Vai Dana izjūt atšķirību, pat īpašu lepnumu par faktu, ka ir sieviete, jo programma Sievietes zinātnē uzsver tieši šo aspektu? Sākumā viņa par to neesot prātojusi, licies — «nu un tad!», labi pārzinot medicīnas jomu, kur Latvijā strādā tik daudz sieviešu. Tomēr vēlāk, aplūkojot statistiku, ievērojusi: neraugoties uz sieviešu lielo skaitu medicīnā, augstākajos amatos, arī profesūrā un universitātē, sievietes ir mazākumā — Eiropā tikai 33% pētnieku ir sievietes.

Tomēr Latvijas sabiedrību zinātniece uzskata par pietiekami demokrātisku: «Tas laikam ir indikators attīstītai sabiedrībai — mēs visi esam vienlīdzīgi, gan sievietes, gan vīrieši, pēc rases, dzimuma, vecuma, tomēr jebkurā gadījumā — ir patīkami, ka tevi izceļ, novērtē un ka balva radīta tieši sievietēm zinātniecēm.» 

Vienā no iepriekšējiem gadiem žūrijas komisija uzsvēra, ka, plaši parādot zinātnieču aizrautību, drosmi, neatlaidību un panākumus, ir cerība, ka viņas iedvesmos desmitiem citu un palīdzēs augt to talantīgo sieviešu skaitam, kuras Latvijā pievērsīsies zinātnei.

Veiksmīgi trāpījusi

Kā aizsākusies viņas interese par medicīnu un zinātni? Dana, kura jau studiju laikā Stradiņa universitātē saņēma vairākas nozīmīgas balvas par labām sekmēm, aktīvu studiju un sabiedrisko dzīvi, stāsta, ka viņas ģimenē ārstu nav, līdz šim ģimenē nav bijis zinātnieku. Medicīnas studiju izvēle notikusi gandrīz spontāni, pēc vidusskolas absolvēšanas viņa pieteikusies gan ķīmijas, gan bioloģijas, gan medicīnas programmās. Beigās veiksmīgi «trāpījusi medicīnā». Savukārt interese par zinātni radusies universitātē, kad katedra jau pašā studiju sākumā aicinājusi izstrādāt zinātniskos darbus. 

Pēdējā laikā Latvijā daudz runā par tiem ārstiem-rezidentiem, kuriem pašiem jāapmaksā gan studijas, gan darbs. Kādas profesionālās izaugsmes iespējas Latvijā redz Dana? Viņas situācija gan ir vieglāka, jo līdzšinējie mācību sasniegumi nodrošina to, ka par ārstes-rezidentes darbu Stradiņa slimnīcā viņa saņem algu un doktorantūras studijas ir apmaksātas no valsts budžeta. Piedaloties studiju un prakses apmaiņas programmās dažādās valstīs, zinātniece esot novērojusi — nav tā, ka ārzemēs viss ir labāk, bet pie mums — slikti: «Jā, algas ārzemēs ir nedaudz labākas, taču, manuprāt, zinātnisko darbu tieši Latvijā sākt ir vieglāk nekā kaut kur citur. Nedomāju, ka citur ir daudz labāk, tas vairāk mīts.»

Kas ir ārstes un zinātnieces iedvesmas avots? Daktere Kigitoviča atbild, ka viņas nodarbošanās ir interesanta un aizraujoša: «Man šķiet, ka ar savu darbu varu ko mainīt. Mediķim ir iespēja praktiski izjust zinātnes pētījumus un sajust gandarījumu par ātrāku rezultātu — satiekot uz ielas, redzi, ka bijušais pacients labi jūtas, ir priecīgs. Tam ir jēga. Protams, ne visiem ir iespējams palīdzēt, dažreiz, neskatoties uz ārstēšanu, slimības progresē. Bet tāpēc jau mēs darbojamies zinātnē, pētām — cenšamies palīdzēt pēc labākās sirdsapziņas.»

Ar linu krāsas matiem

Lai atgūtos no darba slodzes, Dana vairākas reizes nedēļā skrien un reizēm, kad rodas iedvesma, spēlē klavieres. Savulaik pabeigusi 2. mūzikas skolu ar specialitāti klavierspēlē, ērģeļspēlē, kompozīcijā. Pēdējos gados gan praktiski nespēlējot pašas skaņdarbus, vairāk klasiku — Šopēnu, Bahu, arī Raimondu Paulu. Pašlaik viņas mīļākais skaņdarbs esot Kloda Debisī Meitene ar linu krāsas matiem. 

Savu nākotni ārste Dana cer saistīt ar darbu Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, vienlaicīgi turpinot pētījumus zinātnē. Būtībā doktorantūra ir tikai sākums, nākotnē gaidot vēl daudzi jauni izaicinājumi un projekti. Dana ir pārliecināta, ka visam jānotiek pakāpeniski, proti, sākt domāt par nākamo projektu var tikai tad, kad iepriekšējais ir pabeigts, — citādi sapņi par nākotni var palēnināt darāmo darbu. Jau studiju laikā, saņemot Stradiņa universitātes Gada studenta balvu (2016), Dana Kigitoviča teica: «Vislielākais gandarījums man ir tad, kad sasniegts izcils rezultāts.»

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu