No jauna atvērto kinoteātru piedāvājumā Oskaru laureāte Klejotāju zeme
Kinoteātru durvis atkal ir vaļā, un piedāvājums — krietni plašāks par vasaras ierasto blokbāsteru repertuāru. Lielajos ekrānos skatāmi gan plaši pazīstamu Eiropas autoru darbi, kā, piemēram, Fransuā Ozona 85. gada vasara (Splendid Palace), gan vairākas šāgada Oskaru kontekstā izskanējušas lentes — Metāla skaņa, drāma par kādu bundzinieku, kurš pēkšņi zaudē dzirdi, gan arī viena no būtiskākajām aizvadītā gada lentēm Klejotāju zeme (Nomadland), kas saņēma Oskarus vairākās kategorijās, tostarp kā labākā filma.
Vai iespēju zeme?
Ķīniešu izcelsmes režisores Hlojas Žao filma ir stāsts par mūsdienu Amerikas nomadiem jeb klejotājiem, kas, dzīvojot mašīnās vai busiņos, migrē pa ASV plašumiem sezonāla darba meklējumos. Uzmeklējot sociālajos tīklos mirkļbirku #vanlife jeb dzīve busiņā, uzpeld jūra glancētu un iestudētu attēlu ar atpūtai īpaši iekārtotiem transportlīdzekļiem, kuros mīt jauni un ekonomiskas raizes nepazīstoši ļaudis. Žao filma pievēršas citai klejotāju grupai — pusmūža ļaudīm, kas šādu dzīvesveidu piekopj ekonomisku vai citu personisku iemeslu dēļ.
Klejotāju zemes stāsts ir balstīts žurnālistes Džesikas Brūderes pētījumā, kas publicēts arī grāmatā Klejotāju zeme: Pārdzīvojot 21. gadsimta Ameriku. Tajā, tāpat kā filmā, atspoguļots laiks pēc divtūkstošo gadu ekonomiskās krīzes (2007—2009). Klejotāju dzīves atainojums šajā darbā savukārt portretē Ameriku citā gaismā: valsts, kas vairākām paaudzēm ir bijusi izsapņotā iespēju zeme, nu ir vieta ar ierobežotām vai neesošām sociālajām garantijām un nesamērīgu dzīves dārdzību.
Klejotāji nav nekādi margināļi, bet gan daļa no sabiedrības, kas mēģina izdzīvot nesaudzīgas sistēmas griežos. Piemēram, aktrises Frānsisas Makdormandas spēlētā galvenā varone Fērna ir spiesta doties ceļā pēc tam, kad Impērija — pilsēta ASV dienvidrietumos esošā Nevadas štata tuksnesī — strauji iznīkst pēc ģipša raktuvju slēgšanas. Impērijas liktenis arī realitātē ir kino drāmas cienīgs — pēc raktuvju aizvēršanas tās īpašnieki, korporācija US Gypsum, ap pilsētu esot apjozusi žogu un vēlējusi tās iedzīvotājiem (no kuriem visi bija raktuvju vai ar tām saistītās infrastruktūras nodarbināti) izvākties.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.