Valdības un Saeimas lēmumi nodrošinās epidēmijas turpināšanos
Mediķu bezprecedenta vēstule Saeimai un valdībai pagājušās nedēļas nogalē ir drošs signāls, ka šogad mums «vasaras nebūs». Nebūs ne tāpēc, ka saslimstības un slimnīcu pārslodzes statistika pasliktinās — ar stingriem lēmumiem to varētu ātri uzlabot —, bet gan tāpēc, ka Saeimai un valdībai tagad ir tik ļoti vienalga, ko saka medicīnas jomas profesionāļi, ka slimnīcu un atbildīgo dienestu vadītājiem ir pat jāraksta atklātas vēstules, lai liktu politiķiem sadzirdēt, ka ir tiešām slikti.
Vai ir sadzirdējuši? Pat ja daži būtu, valdība pašlaik spēj labākajā gadījumā nepieņemt lēmumus, kuri krasi pasliktinātu situāciju, nevis pieņemt tādus, kuri ļautu cerēt, ka vasarā mums būs vismaz mazliet no tādas brīvības, kādu baudījām pirms gada. Vismaz līdz pašvaldību vēlēšanām jūnija sākumā valdības vairākums spiedīs atvērt visu, kas šķiet esam politiski izdevīgi, lai pēc tam kaut vai plūdi. Tad Covid-19 plūdi, protams, būs. Ar vīrusu nevarēs sarunāt kā ar krogu lobijiem.
Slimību profilakses un kontroles centra, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas, Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas mediķi vēstulē politiķiem atgādina, ka epidemioloģiskā situācija būtiski pasliktinās, un izmisīgi aicina rīkoties. Kopš aprīļa sākuma saslimstība pieaugusi par 35,5%, un 14 dienu rādītājs ir 435 Covid-19 gadījumi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju — tāds pats, kāds bija decembrī, kad valdība izsludināja ārkārtējo situāciju medicīnā un ieviesa stingrus drošības pasākumus. Covid-19 pacientu gultu noslodze slimnīcās tuvojas maksimālajai, tāpēc samazinās iespējas sniegt palīdzību pacientiem ar citām saslimšanām un sistēmā turpina «uzkrāties» hroniski pacienti, kuriem palīdzēt arvien mazāk iespēju.
Uz šāda fona pamuļķi smaidošs Krišjānis Feldmans (JKP) ar tējas kanniņu Saeimas atvērta kroga terasē 7. maijā, kad vienā dienā saslimušo skaits pirmo reizi kopš janvāra pārsniedza tūkstoti, paliks soctīklu vēsturē kā vienkārši stulbuma ilustrācija. Toties stipru un «nacionālu» politisku pamatu ieguvušais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs ir nodrošinājis sev vietu epidēmijas vēsturē kā politiķis, kurš viskonsekventāk strādājis, lai vīruss var nogalināt pēc iespējas daudzus un nodarīt maksimāli lielus zaudējumus ekonomikai.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.