Jauni pētījumi aktivizējuši debates par šo jautājumu, vienlaikus vērtējot, kā cilvēku ilgmūžība ietekmēs planētas nākotni
Kad 1990. gadā Žans Marī Robīns un Mišels Alārs sāka valsts mēroga pētījumu par franču simtgadniekiem, viņu programmatūra izspļāva ziņojumu par kādu kļūdu. Viena persona bija reģistrēta kā 115 gadus veca, un tas bija skaitlis ārpus programmā pieņemamā vecuma diapazona. Pētnieki sazvanījās ar saviem sadarbības partneriem Arlā un lūdza vēlreiz pārbaudīt informāciju par tur dzīvojošo personu, atceras Alārs, kas tolaik bija bezpeļņas pētniecības organizācijas IPSEN Foundation direktors. Varbūt partneri kļūdījušies, pierakstot sievietes dzimšanas datumu? Varbūt šī Žanna Kalmāna (Jeanne Calment) patiesībā ir dzimusi 1885. gadā, nevis 1875.? Nē, atbildēja kolēģi. Mēs paši redzējām dzimšanas apliecību. Dati ir pareizi.
Kalmāna jau bija labi pazīstama savā dzimtajā pilsētā. Un nākamajos gados, kad arvien plašāk sāka klīst valodas par viņas ilgmūžību, sieviete kļuva par slavenību. Viņas dzimšanas dienas parasti nonāca arī pasaules ziņās. Kalmānas istabiņā pansionātā sāka drūzmēties žurnālisti, ārsti un zinātnieki, paši kārojot satikties ar šo la doyenne de l’humanité jeb cilvēces vecāko. Ikviens gribēja dzirdēt sievietes dzīves stāstu.
Kalmāna visu savu mūžu nodzīvoja saules apsvilinātu mālu mūru un bruģakmeņu pilsētā Arlā Francijas dienvidos, kur apprecēja savu otro brālēnu un ievācās plašā dzīvoklī virs viņam piederoša veikala. Pašai nebija nepieciešamības strādāt. Tā vietā viņa piepildīja savu ikdienu ar dažādu veidu atpūtu: vizināšanos ar velosipēdu, gleznošanu, skrituļošanu un medībām. Viņai patika katru dienu izdzert glāzi portvīna, uzpīpēt un apēst nedaudz šokolādes. Pilsētā viņa izcēlās ar savu optimismu, labo humora izjūtu un asprātību. («Man nekad nav bijis vairāk par vienu krunku,» reiz viņa sacījusi. «Un es uz tās sēžu.»)
Sasniedzot 88 gadu vecumu, Kalmāna jau bija nodzīvojusi ilgāk par saviem vecākiem, vīru, vienīgo bērnu, znotu un mazdēlu. Tuvojoties 110. dzimšanas dienai, viņa aizvien viena pati dzīvoja savā dzīvoklī. Taču kādā īpaši aukstā ziemas dienā aizsala caurules. Kundze pati centās tās atkausēt ar liesmu, nejauši aizdedzinot izolācijas materiālu. Kaimiņi pamanīja dūmus un izsauca ugunsdzēsējus, veco kundzi aizveda uz slimnīcu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.