Vīruss pret vakcīnām

Valdībai neizdosies epidēmijas realitāti pieskaņot lobiju interesēm

Premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) pagājušonedēļ brīdināja: «Mēs esam sacensībā ar laiku.» Viņaprāt, pretinieki šajā sacensībā ir vīrusa mutācijas un sabiedrības nogurums no ierobežojumiem. Tomēr valdības galvenais sāncensis drīzāk ir pati valdība, kas pašlaik ar vienu roku organizē masu vakcināciju, bet ar otru veicina saslimstības izplatīšanos. Starptautiska pieredze ļauj prognozēt, ka šādā sacensībā vīruss apsteigs vakcīnas.

Pagājušonedēļ divas valdības sēdes bija veltītas rīcībai pēc ārkārtējās situācijas, kura beigsies 6. aprīlī. Taču vairākums ministru izlikās vīrusu neredzam un uzvedās tā, it kā krīze būtu nevis saslimušie un mirušie, bet gan slēgti lielveikali. Ko darīt, ja īstenība neatbilst vēlamajam? Valdībai ir pārbaudīts paņēmiens — ja nespēj mainīt realitāti, jāmaina tās apraksts.

Diezin vai daudzi atceras, ka 28. oktobrī valdība bija apstiprinājusi Covid-19 ierobežošanas «ilgtermiņa stratēģiju», kas paredzēja ieviest ārkārtējo situāciju, kad saslimstība būs sasniegusi Eiropas vidējo rādītāju. Par laimi, šīs stratēģijas ilgtermiņš bija tikai līdz 6. novembrim, kad Ministru kabinets nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju no 9. novembra.

Svaigākā atmiņā ir februāra sākumā apstiprinātais «luksofora princips». Tajā bija četras riska pakāpes, sākot ar augstāko — vairāk nekā 200 jauniem Covid-19 saslimšanas gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju — līdz zemākajai jeb «zaļās gaismas» situācijai — 20 gadījumiem. Tagad šā «luksofora» vietā ir «četru soļu plāns». Tajā ir principiāli mainīts mērķis — no ierobežojumu ieviešanas uz to atcelšanu. Otrkārt, ir būtiski paaugstināts pieļaujamo saslimšanas gadījumu skaits — ierobežojumu mīkstināšanas «pirmo soli» paredzēts sākt, kad jaunu inficēšanos skaits nepārsniedz 400 uz 100 tūkstošiem, bet 4. solis (jeb «zaļā gaisma» pirmītējā «luksoforā») notiktu, kad jaunas saslimšanas būtu zem 200.