Konkurences neitralitāte – sabiedrības interesēs 2

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Māris Simanovičs, LTRK Konkurences neitralitātes komitejas vadītājs
Print Friendly, PDF & Email

Mūžsenais jautājums par to, vai un kādos gadījumos valstij un pašvaldībām būtu pieļaujams iesaistīties uzņēmējdarbībā, šogad tiek likts diskusiju krustugunīs jaunā līmenī. Gada sākumā LTRK tika izveidota Konkurences neitralitātes komiteja ar mērķi aktīvāk veicināt tādas ekonomiskās vides attīstību Latvijā, kur publiskā pārvalde iesaistās komercdarbībā tikai un vienīgi izņēmuma kārtā.

No 2020. gada 1. janvāra Latvijā spēkā ir grozījumi Konkurences likumā, nosakot publisko personu jeb valsts un pašvaldību atbildību ievērot konkurences neitralitātes principu. Ir pagājis gads, un mēs lēnām sākam redzēt rezultātus. Tomēr gadu desmitos veidotā sistēma tik vienkārši nemainīsies, ja nebūs papildu stimulu, tieši tāpēc talkā nāk šā gada sākumā LTRK paspārnē izveidotā Konkurences neitralitātes komiteja. Tā jau šobrīd apvieno dažādu nozaru pārstāvjus, piemēram, izglītība, transports, nekustamais īpašums, autoceļu uzturēšana, mežu apsaimniekošana, tūrisms, atkritumu apsaimniekošana, medicīnas pakalpojumu sniegšana u.c., bet ikviena nozare un privātais uzņēmējs ir aicināti pievienoties, dalīties ar konkrētiem piemēriem un ieteikumiem situāciju risināšanā.

Kur slēpjas riski publisko personu – valsts un pašvaldību iesaistē uzņēmējdarbībā?

2020. gada nogalē veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja[1] liecina: sabiedrībā valda uzskats, ka pašvaldību un valsts iesaistē uzņēmējdarbībā pastāv vairāki lieli riski. 57% no aptaujātajiem saredz lielu iespējamību korupcijas attīstībai, bet 48% domā, ka pašvaldību uzņēmumos vadošos amatos tiek iecelti cilvēki bez atbilstošas profesionālās pieredzes. Savukārt 46% piekrīt uzskatam, ka pašvaldībām visi resursi ir jāvelta saviem tiešajiem pienākumiem, nevis jāveido uzņēmumi. Nav pārsteigums, ka vairāk nekā puse jeb 52% Latvijas iedzīvotāju vēlas privātā sektora aktīvu iesaisti pašvaldībām deleģētu funkciju nodrošināšanā, un atbalsts šim viedoklim turpina pieaugt ar katru gadu.

LTRK ik dienu saņem informāciju no uzņēmējiem ar konkrētiem piemēriem, kur redzami konkurences kropļojumi Latvijā, ko rada valsts un pašvaldību iesaiste uzņēmējdarbībā. Sadarbojoties ar Konkurences padomi, VARAM, Valsts kontroli, sekojam līdzi, lai šī konkurence būtu godīga, lai pašvaldības un valsts nodarbotos ar to, kas tām paredzēts, bet uzņēmēji varētu brīvi nodarboties ar uzņēmējdarbību. Tajā skaitā – samazināt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību iesaisti uzņēmējdarbībā, kur tā nav nepieciešama.

Vienota iezīme visām nozarēm ir tā, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību sniegtie pakalpojumi salīdzinājumā ar līdzīgu servisu no privātuzņēmēju puses nereti ir dārgāki vai par to pašu cenu un diemžēl arī nekvalitatīvāki. Netiek rīkoti konkursi par attiecīgā pakalpojuma sniegšanu, tādējādi samazinot un ierobežojot vietējo privātuzņēmēju iespējas attīstīties. Iedzīvotājiem ir tiesības saņemt kvalitatīvus un faktiskajai situācijai atbilstošus pakalpojumus par cenu, kas ir veidojusies veselīgas konkurences apstākļos.

Mums nav daudz piemēru par valsts un pašvaldības uzņēmumu sasniegumiem, nodrošinot eksportspējīgu pakalpojumu vai produktu, kas ir uzņēmējdarbības viens no pamatmērķiem. Uzņēmēji iegulda līdzekļus, lai nopelnītu, bet pašvaldību vai valsts kapitālsabiedrību gadījumā ir pretējs efekts, jo tā ir nodokļu maksātāju nauda, kas tiek izmantota uzņēmuma izveidei un uzturēšanai. Trūkst galvenais uzņēmējdarbības elements – vēlme nopelnīt.

Publisko personu kopējās iezīmes nespējā ievērot konkurences neitralitātes principus ir protekcionisms. Bieži redzam, ka it īpaši pašvaldību kapitālsabiedrībās strādā radi, draugi un visi iespējamie politisko partiju ielikteņi, un nekas būtiski kopš neatkarības atgūšanas nav mainījies. Jautājums – vai izvēlēti profesionālākie cilvēki, kas vada šos uzņēmumus – vēl joprojām ir aktuāls.

Nozaru attīstības un konkurences drauds

Skaļš piemērs atkritumu apsaimniekošanas nozarē ir projekts Piejūra, kur iepriekš konkursā uzvarēja privātais uzņēmums un veiksmīgi strādāja, bet tad vairākas pašvaldības izdomāja, ka pašiem vajadzētu nodarboties ar atkritumu apsaimniekošanu. Rezultāts ir neprofesionāli tērēti līdzekļi, lieli zaudējumi, problēmas ar aizdevējiem un pat tiesībaizsardzības iestādēm. Netalantīgiem un negodprātīgiem uzņēmējiem kļūstot par pašvaldības uzņēmuma operatoriem, tiek zaudēta nauda, turklāt tā ir no nodokļu maksātāju kabatas.

Arī namu apsaimniekošanā, īpaši Rīgas pilsētā, nereti ir grūti izsekot naudas kustībai, ļoti bieži tiek saņemtas sūdzības par, piemēram, Rīgas namu pārvaldnieks veiktajām darbībām. Vēl viens spilgts piemērs ir pašvaldībai piederoša pirts, kas ir bez maksas pieejama visiem novada iedzīvotājiem, bet tādu pašu pakalpojumu sniedz arī privātie uzņēmēji. Jautājums – kāpēc visiem iedzīvotājiem jāmaksā par to, ka kaimiņš vēlas iet uz pašvaldības bezmaksas pirti? Piemēru ir daudz un saņemam informāciju par arvien jauniem.

Nesenais signāls, ka valsts, piemēram, ir nolēmusi nodarboties ar mākoņpakalpojumiem un veidot datu centru, kaut gan privātajā sektorā jau ir šāds augsta līmeņa pakalpojums, norāda – valsts iesaiste biznesā ir ļoti neprognozējama. Mums ir bažas, ka šādu lēmumu pamatā ir nevis stratēģiskas vajadzības, bet ierēdņu saikne ar konkrētiem uzņēmējiem vai piegādātājiem, kas, iespējams, pat rezultējas korupcijā.

Ceļā uz brīvu un godīgu konkurenci

Viens no labajiem piemēriem ir valsts ceļu apsaimniekošana. Vēl nesen viens valsts uzņēmums faktiski bez konkursa nodarbojās ar valsts autoceļu uzturēšanu, bet nu ir veikta tirgus liberalizācija. Atverot tirgu, nedrīkst iekrist arī otrā grāvī. Arī iepirkuma procedūrām ir jābūt balstītām uz godīgas konkurences principiem – izvirzītie kritēriji nedrīkst nepamatoti dot priekšrocības vienam vai dažiem izvēlētiem tirgus dalībniekiem.

Mēs liekam lielas cerības uz novadu reformu un tās faktisko ietekmi uz veselīgu konkurenci. Novadiem apvienojoties, veidojas nepieciešamība pēc rūpīga pašvaldību uzņēmumu audita. Šajos uzņēmumos ir iesaistīts liels cilvēku skaits, bet novadu apvienošanās gadījumos tam būtu jāsamazinās. Ne tikai apvienojot vadību un administratīvo personālu, bet arī izvērtējot iespējas šādus uzņēmumus pārdot izsolē vai arī pilnībā likvidējot un nododot pakalpojumu nodrošināšanu privātajam sektoram. Ar VARAM plānojam pārrunāt pašvaldību kapitālsabiedrību darbību administratīvi teritoriālās reformas kontekstā.

LTRK ir veiksmīga sadarbība ar Konkurences padomi. Bijām vieni no pirmajiem, kas visasāk iestājās par Konkurences padomes tiesību paplašināšanu attiecībā uz publiskas personas kapitālsabiedrību uzraudzību. Mūsu nākamais solis šogad būs tikšanās ar Konkurences padomi un citām kompetentajām institūcijām, lai saprastu, vai nav nepieciešami papildu tiesiski instrumenti, lai nepieļautu konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu. Jāpanāk tirgus atvēršanu visās jomās, kurās valsts un pašvaldību dalībai komercdarbībā nav pamata.

 

[1] Pētījums par pašvaldību nodarbošanos ar uzņēmējdarbību, ko 2020. gada oktobrī veica sabiedriskās domas pētījuma centra SKDS sadarbībā ar lielāko Latvijas uzņēmēju biedrību Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Tika aptaujāti 1005 respondenti visā Latvijā vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Komentāri (2)

100pants 19.03.2021. 15.34

Padomāt tikai, cik Konkurences neitralitātes komitejas darboņi varētu izrakt grāvju, vai mežos salasīt plastmasas, īpaši ja vēl talkā ņemtu savus sugas brāļus no Vakcinācijas biroja?

0
0
Atbildēt

0

Sskaisle 18.03.2021. 08.49

Jau rakstīju, ka draugs dzīvo jaunā projekta mājā , kur var izmantot tikai TET elektrības , interneta un viedtv pieslēgumu.
Nu KP un konkurenti to nezin?
Vai tādas privilēģijas citos objektos ir citiem tirgus dalībniekiem es nezinu, bet par šo gadījumu es zinu. Draugs saka, ka notiekti nekasīsies un ļausies visam , ko darīs monopolists tet —

bet te redz – kārtējais raksts par kārtējo skaisto dzīvi

un pasakiet vien, ka nav trakāk kā okupācijas laikā – nu ir !

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu