Kāpēc veselības aprūpes sistēma virzās atpakaļgaitā?

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Valters Bolevics, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktors
Print Friendly, PDF & Email

Kamēr visa pasaule turpina apkarot pandēmiju, nekur nav pazudušas slimības, ar kurām cilvēki turpina cīnīties ik dienu – vēzis, sirds un asinsvadu slimības, retās slimības un daudzas citas. Lai veiksmīgi tās ārstētu, vitāla ir atbilstošu zāļu pieejamība un valsts sniegtais atbalsts kompensācijas veidā šo medikamentu nodrošināšanai.

Par kompensējamiem medikamentiem Latvijā, kas līdzās pakalpojumu pieejamībai un mediķu algām ir viens no trīs centrālajiem veselības aprūpes sistēmas vaļiem, runā retais. Jau gadiem ilgi nesakārtotā veselības aprūpes sistēma, kur kompensējamiem medikamentiem ir izšķirīga loma, ir sasāpējis temats, kuram saprātīgs risinājums Latvijā joprojām nav rasts.

Kompensējamie medikamenti ir izveidotais mehānisms, kas pacientiem nodrošina zāļu pieejamību, un pēc savas definīcijas tie ir medikamenti, kuru apmaksu pilnā apjomā vēlamajā scenārijā būtu jānodrošina valstij, kompensējamo medikamentu sarakstā iekļaujot arī jaunākās paaudzes izgudrojumus. Diemžēl dzīves realitāte ir cita – jau tagad nespējam pilnvērtīgi ārstēt esošās diagnozes Latvijā, jo trūkst medikamentu, kurus valsts pacientiem apmaksā, savukārt pacienti pašu spēkiem to apmaksu visbiežāk nevar segt, finansiālam slogam esot pārāk lielam.

Arī jaunu diagnožu ārstēšanai nepieciešamās zāles, tajā skaitā inovatīvie medikamenti, Latvijā netiek apmaksāti vajadzīgajā apmērā un pacientus, lai arī ir iespējams ārstēt, Latvijā glābt neizdodas.

Priekšplānā izvirzās trīs galvenās problēmas, kas vienlaikus ir tie uzdevumi, kuri valstij steidzami jārisina – pacientu līdzmaksājums par spīti 1. aprīļa zāļu aprites izmaiņām joprojām saglabājas augsts; valsts kompensējamo zāļu sarakstā ir nepietiekams medikamentu skaits, ņemot vērā esošās pacientu vajadzības un arī jaunas diagnozes; kompensējamo zāļu sarakstā ļoti lēni tiek iekļauti inovatīvie medikamenti gan esošu, gan arī jaunu diagnožu ārstēšanai.

Covid-19 situācija tikai saasina un liek zvanīt trauksmes signāliem par kopējo veselības sistēmas vājprātīgo stāvokli, kurā drīz iestigsim dziļāk. Eksperti brīdina, ka pandēmijas dēļ citu slimību ārstēšana norit gausi un prognozējoši varam gaidīt ielaistu slimību un novēloti atklātu diagnožu pieaugumu. Reālā situācija kļūst arvien dramatiskāka, turklāt, salīdzinot Baltijas valstu iedzīvotāju iespējas, saskaroties ar slimību, kur ārstēšanai ir nepieciešami medikamenti un kas faktiski ir vienīgā iespēja tiem dzīvot ilgāk, ir kritiski atšķirīgas, radot nevienlīdzīgas iespējas tieši Latvijas iedzīvotājiem. Kamēr mēs noskatāmies, kā kaimiņvalstis, piemēram, Lietuva, spēj šogad palielināt kompensējamo medikamentu budžetu par gandrīz 100 miljoniem eiro, Latvija iet atpakaļgaitā un šim mērķim atvēlēto budžetu no kopējā pieejamā finansējuma veselības aprūpei palielina niecīgi, var teikt – pat nejūtami.

Lietuvā kompensējamo medikamentu budžets – 2,77 reizes lielāks nekā Latvijā

Šogad kompensējamo medikamentu budžets Latvijā ir paredzēts 162,68 miljonu eiro apmērā jeb aptuveni 11,25% no kopējā Veselības ministrijas budžeta. Turklāt tas pieaudzis tikai par 1,36%, salīdzinot ar 2020. gadu[1].

Tikmēr Lietuvas valdība šogad palielināja kompensējamo medikamentu budžetu par 91,6 miljoniem, un tas sasniedz 451,1 miljonus eiro, kas ļaus 100% segt kompensējamo zāļu sarakstā iekļautos medikamentus. Plānots, ka tajā iekļaus pilnīgi visus izvērtētos izmaksu efektīvos jaunākās paaudzes medikamentus. Pretstatot Latvijai, tas ir 2,77 reizes lielāks, kas nozīmē, ka Lietuvas iedzīvotājiem ir ne tikai lielākas, bet arī reālas iespējas saņemt valsts kompensētus medikamentus jaunās diagnozēs, turklāt ar jauniem zinātnieku radītiem produktiem.

Arī Igaunijā šogad kompensējamo medikamentu budžets paaugstināts par 8,2% un sasniedzis 188,9 miljonus eiro, kas attiecībā pret Latviju ir par 16,1% vairāk, turklāt šis budžets neietver slimnīcu iepirkumus, kas nozīmē, ka plānotie valsts tēriņi ir vēl lielāki.

Rezultātā finansējums valsts kompensējamiem medikamentiem proporcionāli nepieaug, radot tiešu negatīvu ietekmi uz iedzīvotāju dzīves ilgumu un dzīves kvalitāti. Zaudētājs vienmēr būs pacients, jo, nesaņemot medikamentus, iespējas slimību apkarot samazinās. Turklāt šobrīd, pandēmijas ēnā, kad vizītes pie ārstiem ir samazinātas līdz minimumam, tieši pieejamība nepieciešamajiem medikamentiem ir drošības spilvens, kas visiem līdzekļiem ir jāstiprina.

Ir būtiski mērķtiecīgi un plānveidīgi virzīties uz ikgadēju finansējuma palielinājumu medikamentu apmaksai un arī saraksta paplašināšanai, tajā iekļaujot jaunus izmaksu efektīvus medikamentus. Pacientu skaits, kuriem kompensējamie medikamenti ir nepieciešami, turpina pieaugt ik gadu, vienlaikus finansējuma pieaugums vismaz proporcionālā apmērā, nemaz nerunājot par izaugsmi un tuvošanos Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem, neseko. Virziens, kurā iet visa attīstītā pasaule, lai uzlabotu ne tikai dzīves kvalitāti, bet arī paildzinātu iedzīvotāju dzīves rādītājus, ir tas, kam jāseko arī Latvijai.

 

[1] Aprēķins, balstoties uz pamatbudžetu kompensējamiem medikamentiem pēc Likuma par valsts budžetu 2020. gadā un Likuma par valsts budžetu 2021. gadā

 

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu