Sabiedrības izglītošana kā solis pretī kolektīvajai drošībai 2

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Inese Vētra, "GO" bezalkoholiskā alus zīmola vadītāja
Print Friendly, PDF & Email

Salīdzinot ceļu satiksmes negadījumu skaitu ar iepriekšējo gadu, redzams, ka to skaits samazinājies par 11% jeb 4733 gadījumiem. Taču jāņem vērā, ka teju viss 2020. gads pagājis Covid-19 ēnā, kas kopumā samazināja satiksmes intensitāti. Redzam, ka kampaņveidīgās reklāmas un sodi rīcības izmaiņas panāk, taču tās ir īslaicīgas – nepieciešams skatīties arī plašāk. Lai panāktu ilgtermiņa rezultātu, jācīnās ar iemesliem – tāpat kā tas ir citās dzīves jomās. Nevis tikai cīņa ar agresīvu braukšanu vai braukšanu reibumā, bet cīņa par cilvēku psihisko un fizisko veselību, ikdienas noslodzi un daudziem citiem saistītiem faktoriem.

Pašreizējās tendences rāda, ka cilvēki arvien vairāk interesējas par uzturu – kā tas, ko viņi dara, ēd un dzer, ietekmē dzīves kvalitāti. Vēl gluži nesen liela daļa sabiedrības neko nezināja par to, ka ir krējuma un saldējuma izstrādājumi, ka margarīns nav labāks par sviestu. Cilvēki vairāk pievēršas veselīgam dzīvesveidam, rūpīgāk pēta un pārdomā pārtikas un dzērienu sastāvu, daudz vairāk laika velta aktīvai atpūtai un arvien vairāk atklāti tiek runāts par psihisko veselību.

Veselīga dzīvesveida ietekme uz kopējo sabiedrības drošību

Ierastā dzīves ritma un satura maiņa nenotiek vienā dienā – tas ir ilgstošs process. Protams, viens cilvēks var izlemt mainīt savu dzīvi tieši šodien, taču kolektīvajā apziņā, sabiedrībā kopumā pārmaiņas notiek lēni un pakāpeniski. Pievēršanās veselīgam dzīvesveidam iet roku rokā ar citām pārmaiņām cilvēka domāšanā un uzvedībā, jo cilvēki kļūst arvien zinošāki, vērtē apkārt notiekošo, vēlas dzīvot un justies labāk. Gribētos domāt, ka sabiedrība kļūst arī atbildīgāka un domā par savu rīcību un tās ietekmi uz līdzcilvēkiem, dabu un pasauli – arī Covid-19 kopīgā atbildības uzsvēršana ar šo spēcīgi sasaucas.

Pēdējā gada notikumi spilgti iezīmē jomas, kurās esam vāji – viena no tām ir šī kopīgā un individuālā izpratne par kopējo drošību un atbildību ne tikai pret sevi, bet arī pret apkārtējiem – veselības, paradumu un ceļa drošības kontekstā, jo jautājums par alkohola lietošanu pie stūres arī tiešā veidā ir saistīts ar kopējo drošību. Tas izriet no katra individuālā atbildības un izpratnes līmeņa.

Drošas braukšanas skolas vasarā veiktajā aptaujā 63% respondentu norādīja, ka uzskata sevi par atbildīgiem autovadītājiem, tai pat laikā tikai ceturtā daļa no visiem nemēdz kaut ko darīt paralēli auto vadīšanai, savukārt katrs desmitais ir vadījis automašīnu pēc alkohola lietošanas, pārsniedzot noteiktās promiles. Tas skaidri atspoguļojas arī skumjajā autoavāriju statistikā – 2019. gadā fiksēti 69 ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušie uz vienu miljonu iedzīvotāju, kas ir krietni virs ES vidējā līmeņa.

Sabiedrības izglītošana un stereotipu laušana ir svarīgs pagrieziena punkts

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) veiktā iedzīvotāju aptauja rāda, ka trešdaļa autovadītāju joprojām tic, ka reibumu ir iespējams mazināt, piemēram, ejot dušā, paēdot vai sportojot. Būtībā – braukšana reibumā tiek attaisnota. Realitātē nekas no minētā nepaātrina alkohola izvadīšanu no organisma – tam palīdz ilgs, kvalitatīvs miegs un laiks bez alkohola lietošanas, lai organisms atjaunotos. Tāpat savās informatīvajās kampaņās CSDD ir aicinājuši neuzticēties internetā atrodamajiem kalkulatoriem un skaitļiem, jo katra situācija ir individuāla – svarīgi plānot nākamo dienu atbilstoši izlietotajam alkoholam – lai nav no rīta nekur jābrauc, ja grib “atlaist”. Ticu, ka sabiedrības izglītošana par atbildīgu alkohola lietošanu, kā arī informēšana par svētku kvalitatīvu baudīšanu, lietojot bezalkoholiskos produktus, sekmētu kolektīvo drošību, samazinot cilvēku ticību mītiem un stereotipiem.

Šai ziņā pozitīvi vērtējama arī cilvēku paradumu maiņa no alkoholiskā uz bezalkoholisko alu – pēdējos gados redzams liels pieprasījuma pieaugums bezalkoholiskajam alum ne vien Latvijā, bet visā pasaulē. Ja vēl pirms pieciem gadiem jokoja, ka “bezalkoholiskais alus ir tas pats, kas piepūšamā lelle”, tad šodien to radīšanā izmantotās tehnoloģijas ir strauji attīstījušās un patlaban jau aklajā degustācijā tos ir grūti atšķirt citu no cita.

Komentāri (2)

altinyildiz 11.02.2021. 16.48

Satiksmes negadījumos bojāgājušie nereti ir pakaļdzīšanās sekas, par ko ministram būtu jāatbild ja ne par tīšu slepkavību, tad vismaz par slepkavību bez iepriekšēja nodoma.

0
0
Atbildēt

0

altinyildiz 11.02.2021. 16.44

Bezalkoholiskais alus ir viskija ražošanas blakusprodukts, ko agrāk izbaroja lopiņiem.

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu