Netaupīsim uz bērniem

Retā reize, kad Progresīvie ir vienisprātis ar Nacionālo apvienību un JKP

Nedod naudu nabagam — nodzers! Šis mūžsenais arguments izskan katru reizi, kad valdība sāk runāt par iespējām sniegt trūcīgajiem palīdzīgu roku. Kārtējo piemēru dzirdējām šo pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes, kur garākās un karstākās diskusijas bija par Nacionālās apvienības priekšlikumu izmaksāt vienreizēju pabalstu ģimenēm — 500 eiro par katru bērnu.

Ja «lielu summu» saņemtu cilvēki, kas «nesaprot šo naudas vērtību, tā varētu izvērsties par traģēdiju daudzās ģimenēs, jo pieklibo finanšu pratība». Tā eifēmismu virtuozs Māris Možvillo izvairījās no tādiem vēlētājus aizvainojošiem izteicieniem kā «aizraušanās ar alkoholu un azartspēlēm», tomēr nepārprotami atražoja vecos, cietsirdīgos aizspriedumus, ka nabagi paši ir vainojami par savu nabadzību un ka dot viņiem naudu nozīmē tikai vairot netikumus un slinkošanu. Tiesa, «finanšu pratības» jautājumā KPV LV frakcijas priekšsēdētājam derētu «sākt ar sevi» un padomāt, kā partija paspēja notrallināt 360 000 eiro Rīgas domes priekšvēlēšanu kampaņā un neiegūt pat 2000 balsu. Acīmredzot par pārlieku dāsna valsts atbalsta kaitīgo ietekmi viņš runā pēc personīgās pieredzes.

Možvillo gan neiebilstot principā pret atbalstu ģimenēm ar bērniem, tikai to vajadzētu sadalīt mazākos ikmēneša maksājumos. Savukārt pavisam citi iebildumi pret priekšlikumu ir finanšu ministram Jānim Reiram (JV). Viņu satraucot iespēja, ka atbalsts aizies arī turīgajiem, un viņš vēlētos redzēt ikmēneša maksājumus «konkrētām grupām, kurām ir jāpalīdz», piemēram, vecākiem, kuri saņem dīkstāves pabalstu.

Uzreiz jāatzīst, ka 500 eiro pabalsta piešķiršana katram bērnam Latvijā nav lēts pasākums. NA lēš, ka tas varētu izmaksāt 170 miljonus eiro. Turklāt taupīgāk un nereti arī taisnīgāk ir maksāt pabalstus nevis pilnīgi visiem, bet gan tikai tiem, kuriem tie tiešām vajadzīgi.