Vīruss nav atkāpies, saslimušo skaits gan pasaulē, gan Latvijā aug, un daudzu nozaru darbība ir būtiski traucēta. Taču, ja iepriekš karā pret vīrusu bijām, tēlaini izsakoties, apbruņoti ar zobeniem un vairogiem, tagad mums nākusi talkā smagā artilērija vakcīnas izskatā. Šī vakcīna, kā arī ekonomikas dalībnieku spēja pielāgoties dzīvei ierobežojumu apstākļos ļauj cerēt, ka 2021. gads būs labāks nekā iepriekšējais. Pēc 4,5% iekšzemes kopprodukta (IKP) krituma 2020. gadā, šogad prognozējam 2,8% izaugsmi. Ja vakcīnas piedāvāto iespēju izmantosim, 2022. gadā ekonomika var augt vēl straujāk, sasniedzot 5%. Riski saglabājas augsti, un tie saistīti gan ar jaunām vīrusa mutācijām, gan sabiedrības vēlmi sadarboties, ievērojot ierobežojumus un vakcinējoties.

Pasaule mobilizējas vakcinācijai

Swedbank vērtējumā globālā ekonomika pagājušajā gadā sarukusi par vērā ņemamiem 3,4% – visa pasaule izjuta vīrusa ietekmi. Bet bija arī pozitīvi pārsteigumi, un lielākais no tiem – Ķīna. Ķīnieši veiksmīgi ierobežoja Covid-19 izplatību jau 2020. gada pirmajā pusē. Turklāt šis globālās ražošanas centrs ieguva no augošā preču patēriņa visā pasaulē, jo mājsēdes laikā cilvēki kliedēja garlaicību un aizstāja nepieejamos pakalpojumus, iegādājoties dažādas preces. Arī Eiropas ražošanas motoram Vācijai preču pieprasījums palīdzējis pārdzīvot krīzi vieglāk nekā citām Eiropas lielvalstīm, kuru ekonomikās būtiskāka nozīme ir vairāk skartajiem pakalpojumu sektoriem. Netieši no tā iegūstam arī mēs, jo Vācija ir Latvijas eksportētājiem svarīga partnervalsts.

Runājot par šo gadu, pasaule ir sakoncentrējusi visus spēkus, lai iespējami ātri un plaši vakcinētu iedzīvotājus. Lai gan pūļa imunitātes sasniegšana pat bagātajās valstīs var aizkavēties, prognozē pieņemam, ka vakcinēto iedzīvotāju īpatsvara kāpums, īpaši riska grupās, palīdzēs stingrākos ierobežojumus ievērojami mīkstināt jau gada otrajā ceturksnī. Tas ļaus pasaules ekonomikai šogad augt par 4,7%. Īpaši strauji gada otrajā pusē atgūsies ierobežojumu māktais pakalpojumu sektors, tomēr atsevišķām nozarēm pie primspandēmijas līmeņiem atgriezties neizdosies vēl vairākus gadus. Joprojām svarīgs būs centrālo banku un valdības atbalsts, ko, izaugsmei atsākoties, jānovirza ekonomikas ilgtermiņa izaugsmes stiprināšanai.

Latvijas ekonomikā gada sākums grūts

2020. gada beigas ekonomikā bija daudz labākas nekā iepriekš prognozēts. Uzņēmumi, kuru darbību tieši neiespaido ierobežojumi, ir labāk sagatavojušies darbam vīrusa ekonomikā. Gada nogalē priecēja preču eksports, ko balstīja labās ražas un Lielbritānijas vēlme nodrošināt koksnes produktu krājumus neziņā par nākotnes tirdzniecības attiecībām. Arī Latvijā preču patēriņš bijis spēcīgs – mazumtirdzniecība turpināja augt, spītējot vīrusa izplatībai. Visbeidzot, darba tirgus turējies labi – reģistrētais bezdarbs audzis, taču mazāk nekā gaidīts.

Diemžēl vīrusa izplatība un stingrie ierobežojumi gada sākumā liek domāt, ka ekonomikā vismaz pirmais ceturksnis būs krietni vājāks nekā prognozēts. Darba tirgū tas atspoguļosies bezdarba kāpumā. Tomēr no būtiskas darba tirgus situācijas pasliktināšanās palīdzēs izvairīties valdības atbalsts ekonomikai. Pieņemot, ka vakcinācijas process ritēs gludi, vasarai tuvojoties, ekonomika varēs sākt uzelpot, taču gada sākuma grūtību dēļ 2021. gada izaugsmes prognoze samazināta uz 2,8%. Straujāks atkopšanās temps būs gada otrajā pusē, kad atgūsies pakalpojumu sektori. Izaugsmi 2021. gada otrajā pusē un 2022. gadā virzīs piesardzības mazināšanās, vispārējais noskaņojuma uzlabojums, turīgākās sabiedrības daļas mājsēdes laikā izveidoto uzkrājumu tērēšana, valdības fiskālais stimuls un investīciju kāpums, ko veicinās Eiropas Savienības fondi. Šo faktoru savienojums nozīmēs būtiski straujāku “uzrāvienu” 2022. gadā, kad izaugsmes temps sasniegs 5,0%.

Personīgās izvēles un vīrusa ekonomikas attīstība

Prognozējot der atcerēties, ka ekonomikas attīstības ceļš ir atkarīgs no mūsu izvēlēm. Normālos laikos ekonomikai svarīgākās ir tādas individuālās izvēles – ko mācīties, strādāt algotu darbu vai būt par uzņēmēju, īrēt vai investēt savā mājoklī, paplašināt uzņēmuma darbību vai nostiprināties esošajā tirgū. Savukārt vīrusa ekonomikas laikā kritiski svarīgas ir arī daudz ikdienišķākas izvēles – vai valkāt masku, vai ievērot distanci, vai tikties ar citām mājsaimniecībām, vai būt daļai no pūļa veikalos pirmssvētku laikā.

Ekonomikas aktivitāte īstermiņā var būt pat augstāka, ja vīrusa laika noteiktos ierobežojumus neievērojam. Piemēram, vēlme svētkus svinēt tāpat kā ierasts nozīmēja, ka nedēļā pirms Ziemassvētkiem patēriņš sita augstu vilni. Swedbank karšu norēķinu apjoms pat sasniedza rekordaugstu līmeni. Taču sekas, protams, vēlāk redzējām saslimušo skaitā un mediķu pārslodzē. Tas savukārt liek valdībai pastiprināt un pagarināt ierobežojumus, un attiecīgi atspoguļojas vājākā ekonomikā un zaudētās darba vietās. Tuvākajos mēnešos tieši šīs ikdienišķās izvēles turpinās noteikt ekonomikas attīstības virzienu.

Pavisam nesen nākusi klāt arī cita būtiska izvēle, kas drīz katram no mums būs jāizdara – vai vakcinēties. No tā, cik liela sabiedrības daļa vakcinēsies, ir atkarīga ekonomikas izaugsme gan šogad, gan arī vidējā termiņā. Prognozēs pieņemam, ka vakcinācijas process noritēs kā plānots, taču risks, ka tā nenotiks, ir ļoti nozīmīgs. Alternatīva vakcinācijai ir plaši un ilgstoši ierobežojumi, īpaši ja virsroku ņem lipīgāki vīrusa paveidi, kas Lielbritānijā un Dienvidāfrikā jau dara savus posta darbus.

Sabiedrības pārliecināšanai par vakcinēšanās nepieciešamību ir svarīga atklāta un plaša komunikācija, izpratne par iedzīvotāju bažām un spēja skaidrot vakcīnas darbības principus, tās iespējamās blaknes un arī tās nozīmību karā pret vīrusu. No ekonomikas “veselības” viedokļa vēlamais ceļš ir pilnīgi skaidrs. Mums šobrīd rūpīgi jāievēro noteikumi, lai īstermiņā apturētu vīrusu, un, kad šāda iespēja tiek piedāvāta – jāvakcinējas. Tikai tādā veidā vīrusu varēsim iegrožot un ļaut tautsaimniecībai un daudzu iedzīvotāju un uzņēmumu finanšu situācijai atveseļoties.