Apņēmīgi un fokusēti, tāpēc — cerīgi. Jaunais veselības ministrs Pavļuts ne tikai zibenīgi stājies amatā jau tajā pašā dienā, kad pēc premjera lūguma to atstāja Viņķele, bet jau pieteicis ambiciozus plānus. Ja Kariņa galvenais pārmetums Covid-19 krīzes vadībā bija tempa trūkums, tad Pavļuts pašlaik izskatās kā jauns ātrgaitas kuteris iepretim krīzē sagurušajam Viņķeles velkonim, ko bremzēja (pelnītu un nepelnītu) pārmetumu aste un degvielas bāka gāja uz beigām.
Skaidrs mērķis jau martā spēt vakcinēt vismaz 100 tūkstošus cilvēku nedēļā ir atskaites punkts, kas sapurinās visu sistēmu. Ideja bez kavēšanās ļaut ikvienam gribētājam pieteikties vakcīnas rindā, pat ja nepiederi prioritārajām grupām, ir labs veids sabiedrības mobilizēšanai un arī uzskatāms pretspars dezinformācijai. Tas arī likvidētu vakcinēšanas dīkstāvi — kāpēc potēšanas kabineti jātur pustukši, velti gaidot «prioritāros» klientus, ja tūkstoši gatavi saņemt šprici jau vakar.
Protams, plaša un ātra vakcinācija ir efektīvākais risinājums pret sērgu. Ja to izdosies paveikt līdz rudens lietus un puņķu sezonai — lieliski! Ja imunitāte būs ilgstoši noturīga, izcili!
Taču gribētu atgādināt ministram, ka viņa atbildība nav tikai vakcinēto skaits vasaras beigās, bet arī saslimušo skaits tagad. Tieši šobrīd tūkstošiem līdzcilvēku inficējas, simtiem nonāk pārslogotajās slimnīcās un mirst. Daudz kur Eiropā valdības rīkojas striktāk, rezultāti ir labāki. Šī inficēšanās līkne ir jāsalauž, jo ir ciniski ļaut tik daudziem cilvēkiem zaudēt veselību un dzīvību, kamēr gaidām glābiņu. Neviens taču negrib mirt vakcīnas rindā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.