Groziņvakars sūnu vecīšiem 1

Aģentūras reklāmas pasaule pilnā sastāvā. Foto — Mārtiņš Grauds
Edīte Tišheizere, žurnāla Ir teātra kritiķe
Print Friendly, PDF & Email

JRT ilgi gaidītais seriāls Aģentūra paliek skatuves mākslas rāmjos un atvadās no teātra, kāds tas bijis

Ko gan var pateikt cilvēks, kurš nedēļas nogalē triecientempā noskatījies visas 10 sērijas, dažas vairākkārt, ja galva ir kā nelaikā iztraucēts bišu strops? Nedariet tā — to šis cilvēks var pateikt. Sižets nekur neauļo, tāpēc nav vērts ķert nākamo sēriju, līdz attopies ar galvu tastatūrā. Skatieties rāmi, palaikam nospiežot pauzi, lai izlasītu kādu uzrakstu uz sienas vai vienkārši izbaudītu kadru kā bildi. Vai paķiķinātu par tajā iekļuvušu laulības gredzenu zvērinātam vecpuisim, ko pēc tam vairākkārt nākas apspēlēt. Kā tas pirms gadsimta gadījās slavenajam itāļu traģiķim Tomazo Salvīni, kurš, tēlodams Otello, pirmajā cēlienā bija aizmirsis nogrimēt rokas, un, kad otrajā parādījās ar tikpat baltām plaukstām, sašutušās publikas acu priekšā lēni novilka… cimdus. Teātrī tā gadās. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu