Šonedēļ valdība pēc daudzu stundu apspriedes izlēma ciešāk pievilkt epidemioloģiskās drošības grožus virknē pašvaldību, kurās Covid-19 saslimstība par 50% pārsniedz valstī vidējo. Stingrāki būs arī noteikumi skolās un sporta klubos visā valstī.
Tomēr jau trešo nedēļu kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas joprojām nav radikāla lūzuma inficēšanās līknē — vīruss turpina plaši izplatīties. Novembrī saslima divreiz vairāk cilvēku nekā oktobrī. Vīrusa pacientu skaits slimnīcās vairāk nekā dubultojās un tuvojas sistēmas aplēstajai maksimālajai kapacitātei. Šomēnes ar Covid-19 miruši jau vairāk nekā simt cilvēku — trīsreiz vairāk nekā visā ārkārtas periodā pavasarī.
Ko veselības ministre Ilze Viņķele uzskata par «sarkano līniju», kas liecinātu par sliktu valdības darbu krīzē? Ja kovidpacientiem vairs nebūs vietu slimnīcās, viņa saka intervijā.
Valdībā jūtams krīzes nogurums, tāpat kā sabiedrībā. Vai katru nedēļu notiek garas krīzes sēdes, bet lēmumi ir novēloti un nepietiekami, lai inficēšanās līkni tiešām apcirstu. Tāds arī nav mērķis — citādi jau tūlīt pēc tam, kad vīrusa izplatība oktobrī kļuva nekontrolēta, uz pāris nedēļām būtu ieviesti strikti karantīnas noteikumi, maksimāli iznīdējot infekcijas pavedienus un ļaujot cerīgāk gaidīt drūmo ziemu un tad arī pavasari. Tā vietā dzirdam «vēl jāpavēro šīs nedēļas skaitļi» un suņa astes pakāpeniskas ciršanas mokas. Valdība vēlas par iespējami zemāko cenu ekonomikai pasargāt no sabrukuma veselības sistēmu — nevis izglābt katru dzīvību un pasargāt veselību, pirms situāciju būtiski var izmainīt vakcīna. Jārēķinās, ka tā ir katra paša atbildība.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.